Agris BITĀNS
(attēlā)
pastōsteja, ka, jemūt vārā īprīkšejū saītu pīredzi, ir napīcīšams, lai kongresā byutu lelōka pōrstōvnīceiba: delegati, daleibnīki un cīmeni. Delegatim byus bolsstīseibas rezolucijas pījimšonā, un delegati byus Latgolas īdzeivōtōji, pašvaļdeibu, sabīdrisku īstōžu, katōļu Bazneicas, navaļstisku organizaciju, kas pādejū pīcu godu laikā aktivi dorbojās Latgolas un latgalīšu volūdas lobā vai beja nomināti bolvai “Boņuks”, pōrstōvi. Kai delegati tiks aicynōti ari izgleiteibas īstōžu pōrstōvi, uzjēmēji, latgalīši nu cytom vēsturiskōm zemem, īskaitūt Reigu, ōrzemēs dzeivojūšī latgalīši, ari Vaļsts prezidents, Saeimas deputati un cytas vaļsts amatpersonas. Pavysam kongresā pīsadaleisīs 300–350 cylvāki. Latgolas kongress nūtiks 2022. goda 27. un 28. aprelī Rēzeknē. Atklōšona – 27. aprelī Latgolas vēstnīceibā “Gors”, bet aktivs dorbs sekcijōs un diskusijas nūtiks 28. aprelī Rēzeknes Tehnologiju akademijā. “Myusu mērkis ir navys runōt par pagōtni un dzeivōt pagōtnē, bet mums jōdūmoj par nōkūtni. Latgaliskajom vērteibom ir vīta nōkūtnes Eiropā. Un tōm nav tikai etnografiska nūzeime, bet jōbyut ar pīvīnōtu vērteibu, tymā skaitā ekonomiskō,” saceja Agris Bitāns. Gatavojūtīs kongresam, šūgod 26. septembrī Rēzeknes Tehnologiju akademijā nūtiks diskusija par izgleiteibu, bet 3. decembrī Daugavpilī plānōta diskusija par ekonomiku. Latgolas kongresa nūslāgumā tiks pījimta rezolucija. Par tū, kas tyka izdareits pēc 2017. godā Rēzeknē Latgolas symtgades kongresa pījimtōs rezolucijas, stōsteja Ilga Šuplinska. Jei uzsvēra, ka rezolucijai beja četri pamatizpiļdes punkti. Vīns nu tīm saisteits ar Latgolas kongresa dīnu. Nu šei dīna, 27. apreļs, ir oficiali svynamū dīnu sarokstā. Saeimā par gūdu tam teik reikōta svineigō sēde, bet daudz kur nūteik latgaliskōs aktivitates. Svareigs un sarežgeits punkts ir bejis regiona atteisteibas politikas aspekts. “Seviški jutom Latgolas plānōšonas regiona atbolstu, kod tū vadeja Alīna Gendele. Nu itō breiža vadeibas Gunāra Upenieka personā vairōk jyutam natīšu atbolstu,” saceja Ilga Šuplinska. Jei uzsvēre, ka ir pījimts Latvīšu vēsturiskūs zemju lykums, kurā ir tī poši regionu atteisteibas principi, kaidi beja defineiti rezolucijā. “Rēzeknes un Varakļōnu nūvodā atlyktas pašvaļdeibu vēlēšonas. Mes zynom, ka Saeimai leidz itō goda beigom ir jōpīdōvoj sovs redzējums, kas saisteits ar Varakļōnu tōlōkū perspektivu. Mes asam pateiceigi Saeimai, kas pījēme Latvīšu vēsturiskū zemju lykumu galeigajā lasejumā. Ceram, ka Saeima, lamdama par varakļōnīšim, jims itū vārā,” I. Šuplinska saceja. Vēsturiskū zemju lykumā ir teikts, ka pasōkumi un vītu nūsaukumi dreikst byut latgalīšu volūdā. “Ceram, ka tys nūtiks ar 2022.–2023. godu, kod Latvīšu vēsturiskūs zemju lykums byus īgivis konkretu reiceibas planu un konkretas budžeta aprises,” saceja I. Šuplinska. Trešais punkts beja saisteits ar latgalīšu volūdu, un tys ir bejis vyssarežgeitōkais. 2019. godā ir apstyprynōts jaunais vydusskūlas izgleiteibas standarts, kurā ir īkļauta latgalīšu rokstu volūda un nūvodmōceibas programma. Jau 11. klasē kotrā latvīšu skūlā ir īspēja izavēlētis vīnu voi obas šōs programmas. Pandemijas laikā televizijā tapis projekts “Tava klase”, kur jau sagatavōtas pīcas latgalīšu rokstu volūdas stuņdes un septeņas nūvodmōceibas stuņdes, un vēl teik turpynōta fiļmēšona. Izstrōdōts ari Latgolas karūga lītōšonas nūlykums, kas īsnāgts Latgolas plānōšonas regionam apstyprynōšonai. Bet VARAM pagōjušō goda februarī paskaidrōja, ka Latgolas plānōšonas regionam nav tīseibu tū apstyprynōt. Tūmār Latvīšu vēsturiskūs zemju lykums, kas stōsīs spākā 2022. goda 1. julijā, pīļaun šū simboliku un karūgu. Režisors Viesturs Kairišs atgōdynōja, ka Latvijas vaļsts nasarodās uz leidzonas vītas 1918. goda 18. novembrī, bet ka vysam pamatu licis 1917. goda apreļa latgalīšu kongress, ka tod sōka veidōtīs šudiņdīnas Eiropa kai nacionalu vaļstu kūpeiba. “Cylvāki, kuri atbolsta eiropeiskōs vērteibas, nūteikti atbaļsteis ari latgaliskōs – latgalīšu volūda ir latvīšu eiropeizacijas lakmusa papeireits. Cīneit un kūpt vysvōjōkū un naaizsorgōtōkū, nūvērteit tū kai sovas nacijas stypruma bolstu. Bet ir palaista garom izdeveiba teritorialajā reformā izveidōt sēļu nūvodu, lībīšu krosta nūvodu, suitu nūvodu. Mes visi asam Latgolas kongresa goreigī mantinīki. Tōpēc myusu uzdavums ir turpynōt kongresa misiju,” aicynōja Viesturs Kairišs. “Un ceru, ka nōkamajā kongresā golvenais vaicōjums nabyus: pēc kuras gramatikas mes raksteisim – pēc Leikumas vai Stroda? Tei jau ir vēsture.” Dzejneica Anna Rancāne runōja par latgaliskuma trejsstyuri, uz ko mes varātu baļsteitīs. Un šō trejsstyura vīna vērsyune ir vaļsts, kas Latvīšu vēsturiskū zemju likumu pījēme; ūtra vērsyune – pašvaļdeibas; trešō vērsyune – īdzeivōtōjs. “Dēļ kam 1. septembrī skūlas direktors navar pasaceit bārnim, ka jī ir Latgolas bārni?” jei jautōja. “Ja Latgolas plānōšonas regions uzlyktu kai obligatu lykumu, ka Latgolā ceļa nūrōdes jōroksta gon latgaliski, gon latviski, tod cylvākim nabyutu vaicōjumu, ka dzeivojam Latgolā. Vai ari ka skūlōs obligata ir latgalīšu volūdas stuņde. Prūtams, obligatums tyuleņ izsauc nagativu nūskaņu. Sōpeigi klauseitīs par tū, ka Latgola nav pīviļceiga vīta, lai cylvāks te dzeivōtu. Kū mes varaim dareit, lai cylvāki nabāgtu nu Latgolas?” dzejneica vaicōja. Uz preses konferenci beja atnōkuši ari īdzeivōtōji. Ansis Ataols Bērziņš īrūsynōja, ka sadarbeibā ar pašvaļdeibu varātu izveidot pilotskūlu, kur vydusskūlā mōceibas nūtyktu tikai latgalīšu volūdā. Agris Bitāns aicynōja jū pīsateiktīs Latgolas kongresam un ceļt gaismā šū ideju. Sovukōrt Ilga Šuplinska nūrōdeja, ka nabyus daudz bārnu, kuri gribēs mōceitīs šaidā skūlā. Vītejō īdzeivōtōja Dzidra Bruzgule aicynōja lītōt latgalīšu rokstu volūdu pēc Stroda gramatikas. Par šū temu vālōk izaraisējōs diskusija.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri