Muna dōrgiņkō Cecilija! Fevraļa beigōs myužeigs skaistums beja: otkon byra Boņuki. Jau deveitū godu pēc kōrtas vysvyslobōkīm latgalīšim deve. Tim, kuri spūdrynoj Latgolas kulturu.
Maņ kai oklai vystai gryuds tamā dīnā gadejōs: Zoses Praņcs nagribēja jai leidza īt, tōs četras stuņdes navarūt izturēt.. Maņ ari nabeja vīglai izataiseit. Nazkai izavylkūs nu sātas. Zoses Puļgencija ar sovu limuzinu aizruļavōja da “Gora” slīkšņa i pēčōk atruļavōja da sātas mani kai barini.
A tymā Gorā, Ceceit, taids latgalīšu gors uzmasts! Kur ni pasagrīz, vysur sovs brats, latgalīts. Zalā, augšeimā, vysūs balkonūs, kai zōdža zūbi sasāduši. Svešs svešam vairs nav svešs. Vīns ūtram kai sovejais soka: “Vasals voi vasala!” A reidzinīku — myužeigs skaistums!
Vysa Reiga iz Rāzni atšōvuse! Streiču Jōni, Boņuka krystāvu, to pazynu. I bez jō — vysvysaidi. Puļgencija sauce vōrdus, bet muns smedzeņu kapturs vairs golvā natur.
Kulturas ministrīni Daci to pīmiņu. Jei Tiļžas prāvesteņam Aļbertam paļdis saceja par myuža īguļdējumu. Itei šaļte, kod prīsters tautu uzrunōja ar katōļu sveicynōjuma vōrdim “Lai ir slavēts Jezus Kristus!”, kustynōja leidz osorom. Jys lyudze inteligentus naaizmērst bazneicu, nōkt, meklēt, atrast un gaismā ceļt gora bogōteibas.
Boņuku dabōja ari pareizticeigūs psaļmists Selicku Andrejs par breineigū “Šyupeļa dzīsmi Jezum”, varganiste, pasauļa zvaigzneite Iveteņa i vēļ kaids ducs latgalīšu.
Ceciļ, itys trikmīņs — myužeigs skaistums! Tymā spāks un varēšona! Te jyuti, ka esi eistyns latgalīts. Bet ka tev vēļ i Boņuks kārmynā, tod tu esi latgalīts ar kvalitates zeimi! A ka kuram i divi voi trejs?
Tys jau gotovs Lōčuplēss!
Tova PLŌCIŅU MASE
P.S. Dzē, Ceciļ, ka itū spāku pagrīzt pret vēju? Nadaudz patrycynōt gudreibas beņčus, pamūdynōt myusu jaunu dīnu zemi?
P. M.
Komentāri