1905. gods, kod Latgola vēļ beja Krīvijas imperijas sastōvā, līk paškērt vēsturi un par asiņainū laiku, kod par alkom pēc breiveibas sūda ekspedicijas varēja nūpērt myusu seņčus leidz nōvei voi nūšaut bez tīsas sprīduma. Vēsturyskī dati līcynoj, ka bez tīsas sprīduma nūgalynōti vairōk nakai 2000 Latvijas īdzeivōtōju, kara tīsas nōves sprīdums pīsprīsts 427, iz Sibiriju izsyuteiti 2652, 7 — 8 tyukstūšim pīsprīsts cītumsūds, nūdadzynōtas 479 muižas un 300 zemnīku saimnīceibas. Tymā laikā dzeivōja 1886. goda 7. februarī Preiļu (šudiņ Rībeņu) pogostā dzymušais 19-gadeigais namīrnīks, varganists Jōņs Gajevskis, kuram nabeja vīnaldzeigs Latgolas ļaužu liktiņs. Ziņas par Jōni Gajevski atrodu Latvijas Nacionalōs bibliotekas Storptautiskōs konferences materialu krōjumā “Informacija. Revolucija. Reakcija. 1905. — 2005.”, kurā Preiļu vēstures un mōkslas muzeja specialiste Natālija Pīzele stōsta par 1905. goda nūrisem Preiļu nūvodā. “Arhivu materiali līcynoj, ka revolucionarō aktivitate ir bejuse lela. Sylajōņu pogostā namīri sōcēs 1905. goda pavasarī, ari Rudzātu pusē, Leivōnūs. Socialdemokrati izplateja revolucionarū literaturu, ceinejōs pret policiju un muižinīkim.” Ari par Eleonorviles bazneicas varganista Jōņa Gajevska aktivitatem losam: “Kaidā 1905. goda decembra svātdīnā dīvkolpōjuma laikā J. Gajevskis nūspēlēja tūlaik popularū dzīsmi “Ar kaujas saucīnim iz lyupom”; prīdē pi bazneicas pleivōja sorkonais karūgs, bet ticeigūs uzrunōja varganists, runōja par zemnīku gryutū stōvūkli un īrūsynōja pīpraseit nu muižinīkim, lai jī paroksta dokumentus par atsateikšonu nu zemes. Muižinīki izsaukuši nu Preilim dragunus. 1906. goda 16. februarī avīze “Gaisma” roksta, ka draguni pristava vadeibā Eleonorvilē īsaroduši 6. janvarī, izlaupējuši un nūdadzynōjuši Bataragu mōju. Atpakaļceļā uzlauzuši bazneickunga ustobu, izdemolējuši telpas, pīvōkuši bazneicas montas un liturgiskūs prīkšmatus, kurus pēc tam pōrdavuši Preiļu tērgā. 1906. goda oktobrī J. Gajevskis īsaroda Rībeņūs, kur, bāgūt nu karaveirim, ticis īvainōts un nūtvarts. Par jō nōvi arhiva materialūs ir atsauce uz Krīvijas avīzi “Ņevas viļņi”, kas 1907. goda 27. februarī ziņoj, ka namīrnīku vadeitōjs (saukts par laupeitōju bandas vodūni), katōļu bazneicas varganists J. Gajevskis nūšauts, kod ceļā pi eskadrona prīkšnīka iz Adamovas muižu (pi Rēzeknes) mēginōjis bēgt.” Taids, lyuk, stōsts par Tāvuzemes patriotu, kuram nabeja vīnaldzeigs apspīstū Latgolas ļaužu liktiņs.
Anita GRAUDIŅA
AUTORES foto
Komentāri