Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Mōras zeme

PAR MYUSU VOLŪDU

Publicēts: 10. februāris 2023 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 2 min Komentāri (0)
Dalies:

Šō goda 26. janvarī Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba aizsyuteja vēstuli LR Saeimas Izgleiteibas, kulturas un zynōtnes komisijai par Pītera Stroda raksteibas saglobōšonu un par 2007. godā pījimtōs raksteibas atceļšonu. Tai pīlyktas vēstules, kas pagōjušajā godā syuteitas Vaļsts prezidentam, un ari sajimtōs nu Vaļsts kancelejas un Tīslītu ministrijas.

Dīmžāl Tīslītu ministrijas vēstulē ir vairōki kļyudaini apgolvōjumi. Saceits ari par tū, ka mes vēli asūt grīzušīs par volūdas nabyuteibom. Taču jau 2007. goda “Tāvu zemes kalendarā” publiceiti Viktora Vonoga roksts “Sorgōsim un kūpsim sovu raksteibu”, Danieļa Ruško roksts “Teišu prōtu graut volūdu…” un Pītera Zeiles roksts “Navolūdnīka pīzeimes par volūdu”, kurūs nūpītni apskateitas volūdas problemas un kritizeita 2007. godā apstyprynōtō raksteiba. Vysūs turpmōkajūs “Tāvu zemes kalendarūs” leidz pat 2023. goda kalendaram publiceiti daudzi roksti, kurūs laseitōji aizstōv P. Stroda raksteibu. Par volūdas krūpļōšonu ir publiceiti roksti avīzē “Rēzeknes Vēstis” un “Vītejā Latgolas Avīzē”. Taču ni Tīslītu, ni Izgleiteibas ministrija nav pīgrīzuse tam vēreibu. Eisumā grybu atgōdynōt, ka 2022. goda 6. apreļa latgalīšu sanōksmes daleibnīki runōja par 2007. goda pareizraksteibas nūteikumūs maineitu divskaņa ie (ē) un o (ō) raksteibu un vairōkim cytim svareigim grūzējumim P. Stroda vadeitōs komisijas izstrōdōtajūs un 1929. godā Izgleiteibas ministrijas pījimtajūs nūteikumūs. Sanōksmes daleibnīki izsaceja naizpratni, voi teišam tik svareigus jautōjumus, kas skar vysu sabīdreibu, dreikstēja izlemt tik šaurā lūkā, kai tys ir nūticis ar 2007. godā pījimtajim pareizraksteibas nūteikumim. Tyka runōts ari par volūdas krīviskōšonu un krūpļōšonu. Jaunajūs pareizraksteibas nūteikumūs tyka maineits izlūkšņu areols, kas kolpōja par rokstu volūdas pamatu. Tys tyka pōrcalts uz Krīvijas pīrūbežas izlūksnem, kur volūda nav tik teira, kur tai ir lelōka krīvu volūdas ītekme. Sanōksmes daleibnīki izsaceja satraukumu par tū, ka nūteik apzynōta volūdas pīsōrņōšona ar krīvu un pūļu vōrdim un krīviskom volūdas formom, un tū pīkūp pat volūdas specialisti. Cīnejamō režisora Jōņa Streiča vōrdim runojūt, myusu volūda teik pōrvārsta par Vitebskas guberņas žargonu… Pastōv bažas, ka visi šī pōrveidōjumi īvīsti, lai radeitu haosu un jukas, lai myusu volūdu pōrvārstu par latvīšu un krīvu volūdas mistru, kas dūtu pamatu pasludynōt, ka latgalīšu volūda nav latvīšu, bet ir kaida cyta, atseviška volūda. Ļūti cerejam, ka tys nanūtiks un myusu tautas kūpeigim spākim izadūs atsagrīzt pi vīnōtas, teiras un latviskas latgalīšu volūdas. Gaideisim ari atbiļdi nu Saeimas Izgleiteibas, kulturas un zynōtnes komisijas.

Jōņs EĻKSNIS,

izdevnīceibas vadeitōjs

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.