Vasaliņka, Ceceit! Cik labi, ka latgalīšim ir sova volūda! Ir kū dareit. Ni par kū cytu tak nav jōdūmoj. Lai aizaug ar latvanim i suņubūrškynim itei Europas pašele. Lai celi grumbuļaini ir kryvasaini, lai škērzloti rōpoj pa pogolmim, lai oļpim ļauteni brauc iz svešom zemem, lai bāg nu sovas Tāvuzemes. Ka tik palykušī latgalīši aba latgaļi sovā storpā var steivētīs. Kas steivejās? Myužeigs skaistums! Vaicoj, kai nazynōdama! Nu tak leikumisti ar strodistim. Par tū myusu raksteibu. Naz, kas raksteis, kas laseis, kod visiņki izmērsim? Ir vēļ trešī, kuri bez vysaidom gramatikom ceņšās saglobōt itū nūkomōtū volūdeņu: kaļ pīminekļūs, akmiņūs, īmyužynoj un nas pasaulē. Pēc godim, ja kaids latgalīts vēļ byus dzeivs, jam ari byus kū dareit: škūrsteis propesoru vōrdineicas un pēteis, kai eistyn pareizi jōroksta: “myžeigs” voi “myužeigs”. Edzj, kai itymā akminī Rāznes centrā. Oi, Ceceit, kū Zose pačauksteja. Myužeigs skaistums! Pēc to lelō Latgolas kongresa trikmīņa kempisti ar trasunistim steivejās pa šai dīnai. Vīni grybūt automoti voi automoni byut kai Vitebskas guberņā, ūtrī kūpā ar čiulim palikt. Gudreibas beņči niule myusus par separatorim apsaukoj. Konseļus reikoj Reigā i Rāznē, tukšus solmus kulsta, ar lōčim pūžej. Ak jau otkon par glupīm čangalim sōks saukōt. Moš i pa jaunam, par separatorim sauks.
Tova Plōciņu Mase
Annas Lucijanovas biļde
2017. goda 13. julī
Komentāri