1929. gods
1. “Ortografija ir volūdas ōrejais ītārps, tys pats, kas cylvāka apgērbs. Tōdēļ ryupēsimēs, lai šis ītārps natyktu saskrondōts, lai ortografiju nivīns namēginōtu krūpļōt.
Ņiu mums ir vīna lykumeigō, nu krūpļōjumim atteireitō ortografija. Sorgōsim tū!”
(Nu “Latgolas skola”, 1929. g. 9. nr. 9. — 14. lpp.)
1972. gods
2. Rezolucija. Īpasazynuse ar latgaļu raksteibas problemom, Latgaļu pētnīceibas instituta konference 1972. goda 14. majā Toronto nūlem, ka nōkūtnē izdūdamō latgaļu gramatika un pareizraksteibas vōrdneica ir bolstama uz Izgleiteibas ministrijas 1929. goda apstyprynōtim latgaļu ortografijas nūteikumim, kuri ir pīlītojami un skaidrojami atbylstūši tagadejam volūdnīcyskōs zynōtnes līmiņam un praksē nustyprynōtom tradicijom.
2000. gods
3. Latvijas Republikas Valsts valodas likuma 3. p. 4. punkts: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.”
(2000. goda 1. septembrī)
2013. gods
4. “2007. gada 28. septembrī pieņemtie Latgaliešu rakstības noteikumi nav nesuši cerēto efektu latgaliešu rakstības attīstībā, jo pat latgaliešu sabiedrība šīs jaunās ortogrāfijas dēļ ir kļuvusi sašķelta.. katram taču ir skaidrs, ka sašķelta sabiedrība ir vāja, bet vienota — stipra..” Jānis Bordāns, tieslietu ministrs.
(No vēstules Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības kopsapulcei 2013. gada 27. septembrī)
5. Vēsturiskās pareizrakstības elektroniskā versija: www.ldb.LV/pspv.
Sagatavoja Anna BABRE
Komentāri