Folkloras festivala “Baltica 2015” laikā Rēzeknes Centralōs bibliotekas laseitovā nūtyka pasōkums “Skotu un latgalīšu stōstu sasaukšonōs”, kurā pīsadalējōs septeni stōstnīki nu Skotijas un trejs nu Latgolas —
Trifina Ovčiņnikova
nu Audrinim,
Andris
Čakāns
nu Rugōju nūvoda Lozdukolna un
Anita
Rutule
nu Naglim
(attēlā).
Stōstu stōsteišona teik uzskateita par spēceigu namaterialōs kulturas montōjumu, veidu, kai zinōšonas teik nūdūtas nōkomajom paaudzem. Pasōkums beja interesants. Skoti stōstēja par sovom tradicijom, par tū, ka jau 300 godu storp skotim un īrim pastōv saspeileitas politiskas attīceibas. Vīna skotu stōstneica nūdzīdōja garu tautasdzīsmi par tū, ka seņsenejūs laikūs skoti un īri dzeivōja draudzeigi, un tīši šei dzīsme 2012. godā īru festivalā tyka nūdzīdōta, lai atgōdynōtu par itū draudzeibu. Vēļ kaids skotu stōstnīks klauseitōjus aizrōve ar senu teiku, kod vosoras eisōkajā naktī kūki atsadzeivōjās, ari vacais ūzuls, un vysi devēs doncōt pļaveņā. Bet ūzula augšonas vītā, dziļā bedrē, bejušas apslāptas dōrglītas. Kolps un kungs mēginōja tikt pi šōs manteibas, rezultatā kungs alkateibas dēļ gōjis būjā. Bet stōsta morale ir taida: najem vairōk nakai tev vajag. Lelu jautreibu sagōdōja myusu latgalīšu stōsteitais. Pīmāram, Andris Čakāns stōstūt, kai Jugaze brauce uz Reigu, sasmīdynōja vysus leidz osorom, bet tulkōtōjai
(lai skoti saprostu myus un ūtraidi),
jaunītei, kura runōja tikai latviski, breižim gryuteibas sagōdōja senī latgalīšu vōrdi, kuru papylnam beja Andra Čakāna stōstējumā. Jys vaicōja: “Voi zinit, kas ir latgali un kas čangali? Latgali ir tī cilvāki, kas dzeivoj Latgolā, bet čangali ir tī latgalīši, kas aizbraukuši dzeivōt uz Reigu.” Pōrdūmas raisūšs ir ari jō saceitais: “Cylvāku var izvest nu
dzeravnes
, bet
dzeravni
nu cilvāka navar izvest: pasaveretīs, kai uzavadās myusu elite”.
Aija ZUJA
AUTORES foto

Komentāri