Jōņa Cybuļska vōrds leidz pat šudiņdīnai napamatōti nūklusēts, pasvešs. Jō pyrmō pasauļa atklōsme sōcās 1911. goda 19. oktobrī Nautrānu pogosta Dekteru sādžā Andryva Jūrdža meitas Johannas saimē, kas svēteita ar meitom Francisku, Mihalinu i dālim Viktoru, Bārtuli i Jōneiti. Mozō Jōņa pyrmō gaismas piļs 1920. godā — Lyuzinīku četrgadeigō pamatskūla, tod Rogovkas sešklaseigō, tōļōk Aglyunas gimnazija ar nalelu pōrtraukumu spīdeigūs materialūs apstōkļu dēļ. Byudams gimnazists, jys sōc raksteit popularzynōtniskus rokstus skūlas žurnalam “Censūnis”. Izdavumi “Zīdūnis” i “Sauleite” publicej jō pyrmūs dzejūļus, bejis ari “Latgolas Vōrda” korespondents. Padūmu okupacijas laikā sovus rokstus nalegali pīgōdoj Vladislava Lōča izdevnīceibai Minhenē publicēšonai žurnalā “Dzeive”. Paroksta ar pseidonimu Jōņs Buļskis, Jōņs Sylmaļs, Jōņs Sylmalīts. Pēc izīšonas vīnsātōs 1923. godā tāva sāta saucās “Sylmola”, nu tō ari pseidonims. Aglyunas gimnaziju beidze 1933. godā. Daudz vālōk īsastōj LVU Vēstures fakultates Naklōtīnes nūdaļā, bet arests 1949. godā izgleiteibu pōrtrauc. Pēc Aglyunas gimnazijas beigšonas, Viļakas draudzes prāvesta Alfona Vaivoda mudynōts, sōc strōdōt par katōļu ticeibas pedagogu 12 Zīmeļlatgolas skūlōs, pōrsavītojūt gon ar ritini, gon kōjom. Vīnlaiceigi uzajam latgaļu grōmotu kolportera gaitas. Kūpā ar Franci Kokoreviču Viļakā atver grōmotu veikalu “Ceņteiba”. Vōcu okupacijas laikā Vladislava Lōča izdevnīceiba Rēzeknē, 15. maja īlā 29, uztic grōmotneicas vadeišonu Jōņam Cybuļskam. Viļakā taipat teik uzsōkta grōmotizdevēja darbeiba. Padūmu okupacijas godā jys paleidz Emilam Melngaiļam vōkt folkloras materialus Latgolā. Vōcu laikā strōdoj Ruskulovas, tod Nautrānu sešgadeigajā skūlā. 1942. gods īnas jaunu saturu jō privatajā dzeivē. Jōņa dīnā teik svēteitas kōzas ar Klementini Rancāni. Jūs lauleibā dzymst meita Anna Marija i dāls Pīters. 1944. godā Latvijai tyvojās padūmu armija. Vladislavs Lōcs aicynoj sev leidza emigracijā, Jōņs Cybuļskis svōrstōs i tūmār izaškir palikt dzimtinē. Kara beigōs pōrsaceļ iz Kuldigas apriņki, strōdoj Raņķu skūlā par skūlōtōju i direktoru. Katōliskōs stōjas dēļ, tautas brōļu denuncēts, 1949. goda 30. augustā teik arestēts. LPSR Īkšlītu ministrijas kara tribunals Jōni Cybuļski nūtīsoj iz 25 godim pēc 58. – 1.a panta par dzimtines nūdeveibu i pēc sūda izcīsšonas vēļ ar pīcu godu tīseibu zaudēšonu i montas konfiskaciju. 1955. goda 18. martā Baltijas kara tribunals sūda māru samozynoj leidz 10 godim. Seši katorgas godi ir sabeiguši veseleibu tai, ka tō poša goda 27. septembrī Jōņs Cybuļskis teik atbreivōts pavysam, palaists nūmēršonai iz dzimtini. Īslūdzejuma godi Volgas — Donas kanala byuvnīceibā, Staļingradas meža dorbūs, Rostovas apgobola akmiņlauztuvēs Marinovkā Jōni Cybuļski gon ir salauzuši fiziski, bet na goreigi. Pedagoga dorbs jam teik līgts. Ar gryuteibom īsakōrtoj zyvu fabrikā par krōvēju. Sīvai teik uzstōdeits ultimats, lai tyktu škērta lauleiba, pretejā gadīnī jōpamat skūlōtōjas dorbs i cereiba par bārnu audzynōšonu i izgleitōšonu. “Tautas īnaidnīkam” i “dzimtines nūdevējam” nav vītas padūmu giminē. Gimine teik oficiali škērta, bet ar Lauleibas sakramentu svēteitō savīneiba palīk jūs vyslelōkais dōrgums cauri vysam myužam. Kūpā ar sīvas brōļa saimi teik uzbyuvēta mōja Reigā, Pyldas īlā 38, kur Latgolas kulturas idejas i realizacija ir roduse atbolstu i pajumti cauri vysam komunistu laikam. Jōņs Cybuļskis vysam ir bejis pa vydu namonami nauzkreitūša golvonō persona. Pīmōjas dōrzeņš kļyust par akmiņkaļu Ontona Velikana i Bārtuļa Buļa rodūšū darbneicu Latgolas kulturas monumentalai īmyužynōšonai. Te teik izkolts Andryva Jūrdža pīmineklis “Prometejs”, i komunisti ir bezspēceigi līgt mozdālam kaļt pīmiņas zeimi sovam vactāvam voi Pīteram Miglinīkam, ceineitōjam pret myužnīceibas patvaļu. Aglyunas dekana Aloiza Broka nūstōja pret žeidu holokaustu i poša būjāeja nu nacistu režima — ari te komunistim nikas nav ībylstams. Mynātō aizsagā tyka izkolti i uzstateiti pīminekli brōlim Skryndom Mīra īlas kopūs, Stepōnam Seiļam Mežarejōs, Mikeļam Bukšam, Aleksandram Adamānam, Ontonam Rupaiņam i cytom izcylom Latgolas personeibom. Tys vyss nūtyka puslegalūs apstōkļūs, praseja lelu drūsmi i pošuzuperēšonūs. Jōņs Cybuļskis vēļ aizvīn beja tautas īnaidnīks. Tikai 1992. goda 10. septembrī tyka reabilitēts. Daudzu godu garumā Jōņs Cybuļskis strōdoj pi latgaļu skaidrojūšōs vōrdneicas, roksta dzejūļus, bērneibas i jauneibas dīnu atmiņas. Tōs apkūpōtas izdavumā “Myuža dīnas, myuža dūmas”. Sakōrtoj dzejūļu krōjumu “Monstra te esse Matrem” (“Rōdi, ka esi Mōte”), veļteitu Aglyunas Dīvmōtei. Itū albumu veiskups Valerijans Zondaks 1980. godā dōvoj pāvestam Jōņam Pōvulam II. Atsajaunojūt Latvijas Republikai, Jōņs Cybuļskis jam aktivu daleibu latgalīšu bīdreibu dybynōšonā, ir referents dažaidōs zynōtniskōs konferencēs. Myuža nūgalē apbolvōts ar Treju Zvaigžņu ordeni. Nanūgurdynomais Latgolas censūņs myužeibas ceļus sōc staigōt 1997. goda 3. janvarī. Pēc tyvinīku vēlmes apglobōts Ulbrokas kopūs, pats gon gribēja myuža mōjas sūplōk vactāvam Andryvam Jūrdžam Desetnīku kopsātā. Vysdōrgōkais Jōņa Cybuļska dvēseles i gora spāks ir dzymtō volūda i nu mozūtnes īaudzynōtō ticeiba Dīvam. Leidz pat šim laikim latgaļu volūda nu sabīdreibas ir izstumta. Motivacija vīna — lai latgalim nasarostu sova nacionalō apziņa. Jōņa Cybuļska pōrdūmu mērkis — pīrōdeit sovas tautas brōlim i mōsom latgalim, ka mes gribim saglobōt sovu dzymtū volūdu un tū lītōt ari sabīdreibā gon vōrdūs, gon rokstūs. Latgaļu literaturas muzejā Rēzeknē, Krōslovas īlā 4B, vēļ aizvīn ir skotama Jōņa Cybuļska i jō vactāva Andryva Jūrdža pīmiņas izstōde.
Pīters LŌCS
Komentāri