Pīmineklim šūgod ir 195. godadīna. Par gūdu šam nūzeimeigajam datumam 30. novembrī vyspyrms pi pīminekļa, tod Feimaņu kopūs un Feimaņu pogosta bibliotekā nūtyka pasōkums. Feimaņu pogosta bibliotekas vadeitōja Erna Ulase stōsta: “Tys ir savdabeigs Latgolas simbols, un taids vīneigais ir Latvijā! Pīmineklis byuvēts par gūdu Romas katōļu bazneicas jubilejas godam, kas Romā tyka atzeimāts 1825. godā, bet vysā pasaulē – 1826. godā, tū izsludynojūt par Svātū godu. Tod prīsters Jāzeps Kirkillo par Feimaņu draudzes zīdōjumim sōcis ceļt pīminekli. Tys ir pabeigts 1828. godā, šys uzroksts vēļ tagad labi radzams pamata akminī. Nav eistas skaidreibas, kod prīsters ir dzimis, bet prīstera Alberta Budžes grōmotā “Latvijas Romas katoļu priesteri” teikts, ka jys pīdzeivōjis lelu vacumu un pats pīredzējis, cik lela nūzeime Latgolā beja jō uzraksteitajom un izdūtajom grōmotom. Bet pēc prīstera Svilāna izdūtōs grōmotas “Latvijas Romas katoļu draudzes” sanōk, ka Kirkillo Feimaņu draudzē kolpōjis 41 godu. Jys daudz spāka veļtēja draudzei. Izarōdōs, Kirkillo Feimaņūs beja izcēlis ari skūlu un nabogmōju. Miris jys 1850. goda 15. oktobrī, apglobōts Feimaņu kopūs.” Ar laiku pīmineklis sōka drupt. Tod Feimaņu draudzes energiskais prāvests Tadeušs Ronkaišs (Feimaņūs jys kolpōja nu 1905. leidz 1918. godam) pīminekli na tikai atjaunōja, bet tō augšā uzstōdeja Pesteitōja ar krystu statuju. Pesteitōju, kurš stōv Golgatas kolnā un verās tōlīnē. “1966. goda 24. junijā padūmu armijas karaveiri šū krystu nūlauze un uzlyka sorkonū karūgu. Tikai sōkūtīs Atmūdai, Feimaņu nūdaļas tautfrontīši uzajēmēs pīminekli savest kōrteibā,” stōsta Erna Ulase. Kai tys beja, stōstejumu turpynoj Tautas frontes Feimaņu nūdaļas liders Antons Reiniks: “Beja 1989. gods. Latvijā beja Tautas Atmūda. Varēja drūši un skali dzīdōt “Dīvs, svētej Latviju” un pleivōt nacionalajam karūgam. Beja nūdybynōta Latvijas Tautas fronte. Ari pi mums Feimaņūs beja Tautas frontes grupa. Pi myura pīminekļa reikōjom tolkas. Pīmineklis beja slyktā stōvūklī. Jezus Kristus statuja beja bez krysta. Pi komunistu varas svātvītas beja pīsmītas un nūlaistas. Tautfrontīši nūlēme savest kōrteibā. Saprotom, ka tam vajadzēs leidzekļus. Uzrunōjom vītejūs īdzeivōtōjus. Cylvāki zīdōja. Nu sovhoza ceļtnīku brigades nūleigom divus meistarus – paleidzēt apsajēmēs Juzefs Kiviļša, ūtram uzvōrdu vairs naatcerūs. Kod vajadzēja transportu vai kūkmaterialus stalažom, vērsemēs pi sovhoza “Krāce” direktora Anatolija Tuča, jys vysod paleidzēja un atbaļstēja. Kristus statuju un krystu nu jauna izgatavōja kūktēļnīks Ontons Rancāns. Pats uz pīminekļa jū ari uzstōdeja. 1990. goda pavasarī pīminekli “Krysta nesējs” īsvētēja prīsters Jāzeps Turlajs. Aktivōkī tautfrontīši beja – Juris Kudurs, Pīters Viļums, Regīna Trokša, Kluša kungs. Vēļ jōpīmiņ, ka natōli nu Rušenicas šosejas molā tautfrontīši uzstōdeja pīmiņas zeimi 1941. goda komunistiskō terora upuram, prīsteram Kazimiram Strodam. Lai Dīvs sorgoj un svētej Latviju!” 2009. godā prīsters Imants Petrovskis sadarbeibā ar ilggadejū projektu raksteitōju, pogosta sabīdriskōs dzeives aktivisti Silviju Assari un Feimaņu pogosta padūmi īsnīdze projektu Vaļsts Kulturkapitala fondam, lai pīminekli varātu renovēt. Bejis ari personeigs zīdōjums – 1000 latu, bet persona vēlējusēs palikt anonima. “Pasateicūtīs prīsteram Imantam Petrovskim un Silvijai Assarei, šys unikalais obelisks ar Kulturas ministrijas reikōjumu 2015. goda 17. novembrī tyka īkļauts vaļsts aizsorgojamūs kulturas pīminekļu sarokstā kai vītejōs nūzeimes arhitekturas pīmineklis!” Prūtams, ari vēļōk šei vīta natyka atstōta bez uzmaneibas – 2019. goda vosorā Feimaņu pogosta pōrvaļde Anitas Verčinskas vadeibā eistynōja vides projektu – šōs vītas apzaļumōšonu un labīkōrtōšonu. Tagad šei vīta ir sakūpta, te var pasēdēt. Pīmineklis “Krysta nesējs” ir īkļauts Latgolas turisma objektu sarokstā. Erna Ulase pasateicēs visim, kuri pīsadalejōs šamā pasōkumā, – pogosta īdzeivōtōjim, cīmenim, Feimaņu draudzes prīsteram Rinaldam Brokam, Feimaņu draudzes pōrstōvim, skūlānim un pedagogim. “Pasateicūtīs cylvākim, kuri saglobōja un turpynoj īsasaisteitīs pīminekļa saglobōšonā, Feimaņu pogostam ir ar kū lepōtīs, un myusu jaunōtne var īpazeitīs ar kulturas, arhitekturas pīmineklim dzymtajā pogostā! Un varbyut nōkūtnē kaids nu jums studēs vēsturi – te byus lauceņš pētnīceibai, kursa dorbim un diplomdorbim,” nūvēlēja Erna Ulase. Pēc pīmiņas pasōkuma pi pīminekļa “Krysta nesējs” pasōkuma daleibnīki pabeja Feimaņu kopūs, gūdynojūt prīstera Jāzepa Kirkillo pīmiņu, tod ceļš vysus vede uz biblioteku, kur, baudūt teju vai kafiju, turpynōjōs sarunas.
Aija MIKELE-STRUŠELE
Foto nu Feimaņu pogosta bibliotekas albuma
Komentāri