16. julijs — MOZUĻU KAUJAS PĪMIŅAS DĪNA. Šamā dīnā 1944. godā pi Latvijas rūbežas Zylupes upes krostā pret sorkonōs armijas vīneibu un tankim stōjās pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta 850 kaujinīki; nu tim 300 un pats K. Aperats gōja būjā. Par tū Krivandā atgōdynoj boltais krysts un pīmineklis ar uzrokstu “Mozuļu kaujās kritušajiem Kārļa Aperāta vienības cīnītājiem”.
Kotru godu šamā dīnā te, Cyblas nūvoda Leidumnīku pogosta Krivandā, puļcejās cylvāki, Latvijas patrioti, atbrauc “Daugavas Vonogi” gūdynōt krytušūs Tāvu zemes aizstōvus.
Par trauksmainū laiku un Mozuļu kauju roksta skūlōtōja, Daugavas vanadze Anna Sauka.
Anita GRAUDIŅA
TEI BEJA TĀVZEMES MĪLESTEIBA
KĀRLIS APERĀTS dzimis 1892. goda 4. martā Reigā namdara giminē. Mōcējīs tautskūlā un gimnazijā; izgleitōjīs par tērgōtōju un strōdōjis šamā omotā. Īsaukts un dīnējis cara armijā. Pyrmō Pasaules kara laikā pīsadalējis kaujōs pret vōcu karaspāku, paaugstynōts par kaprali. 1918. godā, breivōs Latvijas laikā, K. Aperāts ir rezerves vērsnīks, ir Ventspiļs apriņka apsardzeibas prīkšnīka reiceibā; 1919. godā nūreikōts uz Līpōju latvīšu papyldspāku formēšonai ceiņai ar boļševikim; Cāsu bataļjonā kļyust par sakaru prīkšnīku; bejis Līpōjas komandants; 1. Latvīšu brigades štaba sakaru diviziona prīkšnīks; sajēmis leitnanta pakōpi. 1936. goda 18. novembrī paaugstynōts par pulkvežleitnantu. Kod Latvijā īnōce boļševiki 1940. godā, Kārlis Aperāts kūpā ar citim latvīšu vīneibu komandīrim īkļauts sorkonarmijā. Ar trejom rūtom atstōj Liteni un 1941. goda junijā voda ap 1700 veiru lelu breiveibas ceineitōju vīneibu. 1941. goda 3. augustā kļyust par “Dzimtines sorgu” komandīri. Kod formējās pyrmī latvīšu bataļjoni, 1942. godā Aperāts pōrjem 26. Apsardzes bataļjonu, tod komandej 19. bataļjonu pi Ļeņingradas, kas kļyust par 1. Latvīšu SS breivprōteigūs pulka 2. bataļjonu. 1943. godā sajem pulkvežleitnanta pakōpi. 1943. godā apbolvōts ar 2. un 1. škiras Dzeļža krystu. 1944. goda 1. februarī īcalts par 19. Divizijas īrūču 2. grenaderu apmōceibas pulka komandīri.
Un te ari Mozuļu kaujas lauks…
10. julijā sekōja plaša padūmju spāka ofensīva pi Opočkas. Golvonais trīcīņs vērsēs pret pulkvežleitnanta Aperāta pulku. Latvīšu legionari cīte lelus zaudējumus. 15. julijā K. Aperāta vīneiba sajēme pavēli veikt 40 km garu pōrgōjīni un ījimt aizstōveibas pozīcijas pi Zylupes — Krivandas. Atsakōpšona nabeja vīgla: ceļā gadejōs gon padūmju partizani, gon padūmju armijas regularōs vīneibas. Namiteigas kaujas nūtyka pi Grapim, kur asiņainā divu stuņžu ilgā ceiņā ar 400 padūmu partizanim Aperāta vīneiba zaudēja 30 veirus, 20 tyka īvainōti. Turpynojūt ceļu, izadevēs apsavīnōt ar cytom legionaru un vōcu sapīru vīneibom. Ap 740 cylvāku turpynōja nu aplankuma ceļu leidz Peskim (8 — 10 km nu Latvijas rūbežas). Osas ceiņas, Aperāta grupas uzvara, zaudētas 150 dzeiveibas un kara tehnika. Nu Peskim leidz Mozulim 4 km. Bet te ar guni pōrsteidze padūmju armijas mīnmetēji, saukti par “stalina ērglim”. Kod legionaru kolona beja sasnāguse tyltu pōr Zylupi pi Mozulim, tī jūs sagaidēja vēļ lelōki padūmju bruņōtī spāki Zylupes ūtrajā krostā. Lelinīku tanki, pōrbraukuši pōr Zylupi, īsalauze myusu īvainōtūs karaveiru savōkšonas punktā, brauce pōri ķermenim un napōrtrauce šaut uz īvainōtīm. Legionaru prīkšejōs vīneibas, kū vadeja majors V. Hāzners sajēme kaujas uzdavumu ījemt aizstōvēšonas pozicijas Mozuļu zīmeļu daļā un uzsōkt kauju ar pretinīku, kamer pīnōks Aperāta spāki. Bet, kod tī sasnēdze Mozuļu tyltu, kaida kaujas granata savainōja Aperātu, kurs tūmār ceiņu turpynōja. Tyltam pōri tikt navarēja, Aperāts deve pavēli upi pōrpeļdēt. Kaujas ar tanku vīneibom beja seivas. Kārlis Aperāts ūtrreiz tyka īvainōts, vādarā. 1944. goda 16. julijā, nūdevis vadeibu Vilim Hāzneram, jys nūsašōve. Padūmju pōrspāks beja tik lels, ka Hāzneram izadeve tikai sapulcynōt dzeivūs. Zaudējuse 600 ceineitōju dzeiveibas, Latvīšu 15. divizija beidze pastōvēt. Pulkvežleitnantam Kārlim Aperātam pēc nōves pīškērta pulkveža pakōpe un jys apbolvōts ar “Brūninīka krystu”. Kārlis Aperāts dzeivoj tōļōk tautas atmiņā kai varūneiga kareivyskuma spylgts paraugs.
Anna SAUKA
Komentāri