Ir labi, ja kaids uzroksta atmiņas par lauku cylvākim, par pyrmskara un pēckara lauksaimnīciskū ražōšonu, par vītejim uzjāmumim, kas pōrstrōdōja saražōtū, atgōdynojūt mums par darbeigim, uzjēmeigim un prasmeigim tō laika cylvākim. Šamā ziņā taids vērteigs ir Ivetas Dimzules roksts “Ko stāsta vecie mūri”
(“RV”, 2016. g. 5. augustā),
kurā stōsteits par Dricānu pogosta nūmalē bejušū Rēzeknes pīna konservu kombinata Gaigalovas pīnōtovu. Taids uzjāmuma nūsaukums beja 1960. godā. Pyrms kara pīnōtovu beja dybynōjuši vītejī lelsaimnīki. Daudzom saimnīceibom tūlaik jau beja dīzgon leli škirnes lūpu gonōmpulki. Te, daudzūs mytrūs zemes plateibu dēļ, beja izdeveigōk nūsadorbōt ar lūpkūpeibu, jo labeibas ražas stypri ītekmēja klimatiskī apstōkli (īpaši leitainōs vosoras). Naaizmērssim, ka tūlaik daudzōs pīmārōtōs vītōs dorbōjōs ari cytaidi uzjāmumi. Pīmāram, natōlajā Rykovā dricānīši varēja izmontōt divas patmales. Patmaļu pakolpōjumi beja napīcīšami kotrai zemnīku saimnīceibai, jo te varēja samaļt gryudus dažaida veida molumā, apstrōdōt vylnu voi ari sazōgēt bolkas dēļūs. Tymā laikā laukūs dzeivōja daudz cylvāku. Jim beja napīcīšami dažaidu amatnīku: kalēju, namdaru, myurnīku, gaļdnīku, šauču (kurpnīku), skrauču (šīvēju) u.c. pakolpōjumi. Ziņas par uzjēmeigim un prasmeigim dorba dareitōjim, lobim saiminīkim ir jōsagloboj. Jōroksta atmiņas.
Jōņs EĻKSNIS,
LKC izdevnīceibas vadeitōjs

Komentāri