Franča Kempa vēstules Rainim beja aiz septeņom atslāgom Reigas bibliotekas ratū rūkrokstu nūdaļā, kur varēja tikt tikai ar īpašom atļōvem. Valērijas Seiles (pyrmō sīvīte Latgalē, kas īgyva akademiskū izgleiteibu) “Sistematiskais leidz 1935. godam latgalīšu izlūksnē izdūtūs grōmotu rōdeitōjs”, sōkūt nu 1585. goda, ari nūslepenōts. Par tū, ka mums beja sova Rēzeknes mōkslinīku kūpa, kū dybynōja Vitālijs Kalvāns un Francisks Varslavāns, par tū, kai šei kūpa pulcynōja Latgales mōkslinīkus, kai reikōja izstōdes, informacija beja pīejama specialistim. Latgale tyka saisteita ar keramiku, kas beja gōjuse pōri vaļsts rūbežom, dēļ tō nabeja nūslepenojama. Tūreiz Latgales laukūs skanēja cylvāku bolsi. Šudiņ? Jā, myusu maja dzīdōjumi deve īrūsmi izcylajai “Litanijai”, mums ir dzejnīki, rakstnīki, mōkslinīki, bet… Latgale mērst. Jo tū apzynōti mērdej nūst. Beibeles deveitais bauslis soka: “Tev nabyus īkārōt sova tyvōkō nomu.” Tei vīna puse ir par tū, ka tu teišam naskrīn un naatjem kaimiņam mōju, bet ūtra runoj par tū, ka tev visim spākim vajag censtīs paleidzēt kaimiņam, lai jys tū varātu paturēt un saglobōt. Maņ reizem atsazeistās muni skūlāni: “Myusim nabeja variantu. Pogosta vara izdarēja vysu, lai vacōkim nōktūs pījemt sōpeigu lāmumu — aizīt uz Reigu.” Par varas veiru un sīvu naģēleibom raksteits daudz. Jōdūmoj, ka šim “rōvējim” ir problemas ar laseišonu, cytaižōk jī byutu atroduši tekstu: “Bādas tim, kas ceļ nomu pēc noma un īgyust teirumu pēc teiruma, kamer nikas vairs pōri napalīk, un jī ir vīneigī zemes īpašnīki. Bādas tim, kas izgudroj nataisneibu pret cytim un kaļ, izastīpušīs guļvītōs, ļaunus nūdūmus un tūs eistynoj reita gaismā, jo jūs rūkōs ir vara! Jī ar varu pīsavynoj laukus un atjem mōjas, kas jīm īpateikās; tai jī reikojās varmōceigi pret ikvīnu noma īpašnīku un pret jō montōtū īpašumu.”
Iveta DIMZULE
Komentāri