Cylvāka dzeivē ir daudz nūtykumu, kas ilgi palīk atmiņā un sylda dvēseli. Tī kai skaistas mozaikas fragmenti īkrōsoj ikdīnu. Naļaun aizmērst dzeives vērteibas, dūd goreigū spāku un līk atcerētīs tyvinīkus. Jau ilgus godus Mōkūņkolna pogosta Rukmaņu īdzeivōtōja Jevgēnija (sovu uzvōrdu jei lyudze napubliskōt) kai dōrgu atmiņu globoj nalelu medaļjonu. Tū jōs mōte sajēme Aglyunā 1935. goda 15. augustā kai svātceļōtōja. “Muna māmeņa Veronika Skutele dzymuse Preiļūs. Kod jōs vacōki nūpērka zemeiti Krōslovas rajonā, gimine pōrsacēlēs uz turīni. Visi beja ļūti ticeigi. Vālōk māmeņa apsaprecējōs, kliva Veronika Grizāne un dzeivōja Mōkūņkolna pogostā. Vysu myužu jei sorgōja itū medaļjonu,” stōsta Jevgēnija. “Vēļ naasu izlāmuse, kuram prāvestam atdūšu itū medaļjonu. Byutu labi, ja taidus medaļjonus varātu sajimt ikvīns svātceļnīks, kurš dūdās iz Aglyunu. Ja taidus otkol kaids izgatavōtu. Tei patīsi byutu skaista dōvona un pēc tam atmiņa,” īrūsynoj Jevgēnija.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri