Kuplō Medņu dzymta apzynōta jau vairōk kai 200 godu garumā, sōcūt ar 1800. godu. Ontona Medņa šyupeļs kōrts Drycānu pogosta Zileņūs. Vacōtāva Donota Medņa i vacōsmōtes Veronikas Dreimanes saime beja svēteita ar meitom Masi, Helenu i dālim Ontonu, Jezupu i Donotu. 1911. godā Zileņu sādžas ļaudis izgōja vīnsātōs. Ontona Medņa tāvs Jezups beja lobs amatnīks — namdars, gaļdnīks, myurinīks: kaidu dorbu vajadzēja, taidu prota dareit. Atgōja dīnasta godi, i Jezupam beja jōīt cara amijā. Kod jys jau sovu laiku beja nūdīnējis, pyrms pošas demobilizacijas sōcēs Pyrmais pasauļa kars. Jōaizstōv tūreizejō Krīvijas vaļsts. Jezups tyka īskaiteits artileristūs i kavalerijā. Tai, nanūvalkūt karaveira šineli, pagōja septeni godi. Dīvs beja žēleigs, i Jezups palyka dzeivs. Kara beigas sagaidēja Rumanijas frontē. Sōcēs ilgais atpakaļceļš kōjom iz sātu. Karaveiram jau nikō nabeja — ni naudas, ni maizeites. Paīt gobolu, pastrōdoj kaidu gadejuma dorbu, nūpeļnej sev ādamū i īt tōļōk… Kod Jezups atsagrīze Zileņūs, mōsas jau beja izpracynōtas, i obim brōlim sovas saimes. Dzeives sōkšonai i gimines veidōšonai beja vajadzeiga nauda. Jezupam jau beja 30 godu. Kai lobs byuvnīks jys kūpā ar mōsas veiru Vincu Plenci aizbrauce peļņā iz Petrogradu. Nūpeļnēja naudeņu i atsagrīze Zileņūs. 1920. godā apprecēja sābru Solas meitini Annu Dērvineicu, kuras vacōkō mōsa Broņa i brōļs Donots ar saimem beja davušīs lobōkas dzeives meklējumūs iz Sibiriju, Krasnojarskas nūvoda Ačinsku, kur jūs pēcnōcēji dzeivoj vēļ aizvīnam. 1918. godā tyka nūdybynōta Latvijas vaļsts. Donots mēginōja atsagrīzt dzimtinē. Saime gon atsagrīze tikai 1928. godā, bet Donotu, vīnkōršu strōdnīku, tūreizejō Latvija naīlaide, motivejūt ar napareizu politiskū orientaciju. Tai tyka izškērta gimine. Vālōk Kurskā jys izveidōja jaunu saimi, kurā pīdzyma dāls i meita. Tai Latgolas dāls Donots Dērvinīks iz visim laikim zuda Latvijas vaļstei. A Jezupam Medņam ar sīvu Annu Dērvineicu dzyma 11 bārni. Zemes beja nadaudz — tikai 10 hektari, rūceiba moza, medicina gryuši pīejama. Pīci bārni myra mozeni, seši sasnēdze brīduma godus. Ontons Mednis dzyma 1928. godā i nu sovim brōleišim i mōseņom nūdzeivōja vysgarōkū myužu. Jys beja apdōvynōts puika ar gaišu golvu i lobom rūkom. Sōce īt Piļcines pamatskūlā. Aktivi īsasaisteja mozpulku organizacijā, kur bārnim jau nu mozūtnes tyka īaudzynōts dorba tykums i mōceitas omota prasmes. Atgōja 1940. gods. Latvijā tyka atjaunōta padūmu vara. Latvijas Republika kļiva par Latvijas Padūmu Socialistiskū republiku (sōkumā 1919. — 1920. g. — Latvijas Socialistiskō Padūmu republika). Tymā laikā, 1940. godā i vālōk, vēļ beja daudz vacōka godagōjuma cylvāku, kuri naprota laseit i raksteit. Ceiņai ar analfabetismu Latvijas Tautas izgleiteibas komisariats izdeve reikōjumu pogostūs īkōrtōt sorkonōs ustobas mōceibu vajadzeibom. Tryuka skūlōtōju. I tai mozais Oņte Mednis 12 godu vacumā kļiva par pedagogu. Jam pošam beja gleits rūkroksts i loba laseitprasme. Jō apmōcamī beja trejs četras reizes vacōki par pošu skūlōtōju. 1941. goda vosorā sorkonūs padzyna vōcīši, bet jau 1944. goda julijā vōcīšus nu Latgolas otkon izdzyna sorkonī. Kai vīnim, tai ūtrim kara beigōs pītryuka karōtōju, i tyka mobilizēti pat vēļ 16 godus nasasnāguši jaunīši, eistineibā bārni. Ontons Mednis, sajutis, ka ari jam var draudēt īsaukums, īsastōja Rēzeknes lokomotivu remonta depo. Tō darbinīki skaitejās pīdareigi dzeļžceļa karaspākam, tūmār teišai karadarbeibai nabeja pakļauti. Nadaudz pastrōdōjis depo, Ontons pōrlīcynōja sovus prīkšnīkus par gribu turpynōt izgleiteibu. 1944. goda rudinī jys kūpā ar vacōkū brōlānu Konstantinu Medni, kurs beja dezertējis nu legiona, devēs iz Daugavpiļs pedagogiskū skūlu, i obi bez īstōju eksamenim iz pamatskūlas līceibu pamata tyka uzjimti. Īprīkš gon vēļ ar argumenteitu motivaciju beja jōpōrlīcynoj kara komisars par izgleitōtu skūlōtōju tryukumu. Pretejā gadejumā — fronte. Daugavpiļs beja drupōs. Skūlai tryuka inventara. Jau pyrmajā skūlas dīnā direktors Rīksteņš nūprasēja, voi ir kaidi omotu pratēji. Pīsateice obi brōlāni Medni. Skūla izraksteja komandejuma aplīceibas, jo bez dokumenta pa dzeļžceļu braukt nadreikstēja (vēļ beja kars), i obi brauce iz sātu pēc instrumentim — ēvelem, koltim, vasarim itt. Nu mōceibom breivajā laikā tyka taiseiti beņči, goldi, remontēti skūlōtōju dzeivūkli. Pōrejīm audzēknim beja 40 stuņdes jōnūstrōdoj drupu nūvōkšonā. Kod smogi saslyma i tyka paralizēta Ontona mōte Anna, nu sātas nikaidu atbolstu i paleidzeibu navarēja gaideit. Skūlas direktore tod jau beja Sibirijas latvīte Medne (nikaidas radnīceibas ar Ontona Medņa saimi nabeja). Ījyuteigō direktore Ontonu nūformēja par naklōtīnes nūdaļas sekretaru. Jō uzdavums beja uzturēt sakarus ar naklōtnīkim, raksteit ar rokstammašinu, izsyuteit metodiskūs nūrōdejumus. Byudams jau 4. kursa audzēknis, sajēme ziņu, ka mōte myruse. Tāvs Jezups palyka vīns ar puļceņu bārnu. Cytas izejas nabeja, kai precētīs vēļreiz. Lauleibom pīkryta jauna sīvīte Elizabete Troška nu Drycānu Troškom. Jei pījēme veira bārnus kai sovejūs, izaudzynōja, izskūlōja, vālōk auklēja ari mozbārnus. Tys ir rats pošuzauperēšonōs paraugs. Ontons Mednis pēc pedagogiskōs skūlas beigšonas sajēme nūreikōjumu iz Sološnīku latvīšu skūlu par direktoru. Pēc divim godim jū pōrcēle iz Odumovas bārnunomu, kur tyka audzynōti kara laika bārni bōrini. Nu Odumovas Ontonu īsauce armijā i nūsyuteja iz Viļņu, tod iz vīngadeigū Kurskas automehaniku skūlu. Tū pabeidzis, jys tīpat vuiceja autogudreibas citim zaldatenim. Pyrms dīnasta beigom aicynōts iz Moskovas kara akademiju, Ontons nu pīdōvōjuma atsasaceja i 1953. goda beigōs demobilizējōs. Atsagrīzīs dzymtajā pusē, cerēja iz skūlōtōja dorbu, bet tai kai beja jau komunistu partijas bīdrs, Viļānu rajona partijas komiteja jū īcēle par instruktoru četrūs kolhozūs — “Uzvara”, “Krasnaja Latgalija”, “Padūmu armija” i “Jaunō dzeive”. Viļānu partijas komitejā strōdōja Genovefa Švarca, kura kļiva par uzticeigu Ontona dzeives leidzgaitneicu vysa myuža garumā. Partijas dorbā vajadzēja augstōkū izgleiteibu, tōdēļ Ontons īsastōja Ļeningradas Augstōkajā partijas skūlā. Pēc goda atbrauce ari Genovefa, īsakōrtōja dorbā pōrvītōjamā bibliotekā. Partijas darbinīkim nu Baltijas papyldus beja jōsavuica ari krīvu volūda. Pēc augstskūlas pabeigšonas Ontons Mednis tyka nūreikōts par Rēzeknes partijas komitejas Propagandas i agitacijas nūdaļas vadeitōju. Tys beja tai saucamais Hruščova atkusnis, kod tyka dūta nalela breiveiba nacionalajai kulturai i kadrim. Beja atļauti Leigū svātki, nūtyka Latgolas kulturas nedeļa i citi nacionali pasōkumi. Pacāluma laiks beja eiss: 1959. goda vosorā LKP 16. plenumā nacionalō politika tyka nūsūdeita un atzeita par kaiteigu padūmu varas pastōvēšonai. Latvīšu nacionalkomunisti tyka atlaisti nu vodūšim omotim, izsyuteiti trymdā. Ari Ontonam Medņam nu partijas dorba Rēzeknē beja jōaizīt. Leidz ar tū atsasōce jō pedagogiskō darbeiba. Rēzeknes 14. orūdskūlā jys mōcēja vēsturi, sabīdreibas mōceibu, zynōtniskū komunismu, rasēšonu. Tīm, kurim beja augstōkō izgleiteiba, pīškeira rezerves vērsnīka pakōpi. Ontons kļiva par padūmu armijas kapteini i lelu myuža daļu pasnēdze militarū mōceibu i vēsturi Rēzeknes Muzikas i Mōkslas skūlā. Myusu atmiņā Ontons Mednis paliks kai izcili gūdeigs, īcīteigs pret citim, aristokratiski galants cylvāks. Jō dzeives kredo — īsōktū vīnmār navainojami pabeigt leidz golam. Pādejā tikšonōs reizē ar šūs rindu autoru jys atsavadeja ar nūvēlējumu palicējim: “Dzeivojit mīrā, draudzeibā i saticeibā!” Dīva mīrs Ontona Medņa dvēselei myužeibā.
Pīters LŌCS
Komentāri