Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Mōras zeme

SPĪGEĻS ATPAKAĻ

Publicēts: 7. novembris 2025 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 2 min Komentāri (0)
Dalies:
SPĪGEĻS ATPAKAĻ
Līpsolōs.

Var teikt ari – atpakaļskota spīgeļs. Braucūt ar mašinu, ir ļūti svareigi skateitīs, kas nūteik aizmugurē. Pōrnastā nūzeimē var mest skotu ari pagōtnē – vēsturē. Īpaši vaļsts svātku un atceres dīnōs. Maņ seņči dzymtajā Borkovas pogostā atstōjuši bogōteigu atskotu. Tamā vītā, Lubōna azaru īskaitūt, nyknas ceiņas nūtykušas obūs pasauļa karūs, naatkareibas karā, vysbeidzūt partizanu karā. Par tū līcynoj pīminekli obōs Lubōna azara pusēs, ari Borkovā. Munas dzymtas – Krīvberznīku kopūs ir pīmineklis legionarim, kuru mērsteigōs atlīkas pōrvastas uz Lesteni. Grybu atzeimēt munu vacvacōku kaimiņu Konstantīnu Trōpu. Jys dus pošā kopsātas maleņā, kod drūsmeigi cylvāki naktī jū atvede čekistu nūšautu pi Ošupes cīma. Daudzi dīmžāļ nav atrosti, kai vysur cytur Latvijā. Nagrākōšu, bez ES un NATO mes navarim pastōvēt, bet regula, ka nav īteicams cyldynōt partizanus un legionarus, sōcēs ar īsastōšonūs ES. Igauni un leiši, malači, tōs regulas ignorēja. Pamozom gon lītas uz patīsū vēsturi vērzōs ari Latvijā. Es ļūti lepojūs, ka muna dzymta ir blokus O. Kalpaka Līpsolom – muzeja kompleksam. Bet pēc lobas ziņas varātu palikt pat līleigs. Tūmār tū nadareišu. Izarōdīs, ka Līpsolas beja Latgolā. Bet senejūs laikūs Meirānu barons ļūti lobūs svātkūs īprīcynōjis Borkovas baronu. Tys par tū (pateiceibā) uzdōvynōjis Līpsolu zemi. Jā, tamūs laikūs medeibu suņs beja dōrgōks par vergu – latvīti. Un tei zemes strēmele aiz Līpsolom (aiz meža, Meirānu kanala krostūs) palyka Latgolai, kū nūsauce par Styurmežu. Jo mes, kotrs Latgolai – Latvijai pīdereigs ar sirdi un dvēseli, pameklēsim vēstures, pagōtnes spīgelī seņču pīdzeivōtū (bez oficialom ziņom), voi tod svātki naīgyus lelōku pīmiņas gaismu un svēteibu? Lai gon jau 30 godus myusu vēsture teik apzogta ar ļaunuma imperijas pērkstu, tūmār, jo gryb, vysu var atrast pats internetā, grōmotōs. Ņyuļa izlaseju – Vilis Vītols “Savējiem”. Grōmota – dzeiva vēsture ar īskotu Latvijas 500 godu vēsturē. Vītola kungs uzskota, ka latvīšu bādu un šausmu lelōkī vaininīki ir Ivans Brīsmeigais, Pēteris I, vysbeidzūt, Staļins, prūtams, izpiļdeitōjus īskaitūt. Ļūti vērteiga grōmota. Prīks ari par tū, ka Vītola kungs trymdā prota veikt efektivu uz-jēmējdarbeibu. Rezultats Latvijā – Vītolu fonda stipendijas dreiži sajims jau tyukstūtis studentu. Kur vēļ lelōku gandarejumu svātkūs, zynūt, ka esi daudz, daudz zīdōjis Latvijas nōkūtnei. Reiz nōkūtne kļyus par atpakaļskota spīgeli. Cerams, ka skots byus gaišs un svēteigs.

Jūlijs Augusts TRŌPS

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.