Gondreiž vīnmār kalendars bejis ar bogōteigu literarū daļu. Laika gaitā “Tāvu zemes kalendars” klivis par kulturvēsturisku un literaru godagrōmotu. Tagad tō saturs ir daudzveideigōks. Kaids laseitōjs kalendaru nūsaucis par mozū Latgolas enciklopediju. Kalendara rokstu daļa sastōv nu vairōkom tematiskom nūdaļom. Tei sōcas ar “Lauksaimnīceibu”. Šajā nūdaļā ir roksti par laukkūpeibu, lūpkūpeibu, mežsaimnīceibu un cyti roksti par dzeivi un dorbōšonūs laukūs. Nōkamō nūdaļa veļteita medicinai. Te losami izgleitojūši roksti par vairōkim medicinas jautōjumim. Rokstu autori ir izcyli ōrsti, kas roksta populari par sarežgeitim medicinas jautōjumim, tōpēc ir labi saprūtami. Kalendara lelōkō nūdaļa ir “Arheologija, vēsture, kulturvēsture”. Pādejūs godūs Latgolā ir veikti daudzi arheologiski izrokumi un atklōti daudzi jauni piļskolni. Tōpēc ir īvītōti roksti par šīm piļskolnim. Ir vairōki roksti par atsevišku cylvāku, gimiņu un dzymtu dzeivi. Taipat ir roksti par bejušom sādžom un tūs cylvākim. Tagad tys ir svareigi, kod laukūs ir palicis moz cylvāku, kod pazudušas vasalas sādžas. Tymā pošā laikā mums byutu jōdūmoj par sovas tautas, sovas zemes saglobōšonu un par myusu tāvu, vactāvu un vacvactāvu dorba tykuma saglobōšonu. Ir roksti par katōliskū tykumeibu, gūdeigumu un čaklumu dorbā. Rokstā par ebrejim teik cyldynōta šōs tautas gudreiba un čaklums. Dīmžāl myusu valstī pēc Ūtrō pasaules kara ebreju palicis ļūti moz. Kaidā nūdaļā ir roksts par kulturvēstures pīminekli. Vysbīžōk pi taidim pīdar kaids religisks roksts (lyugšona) voi kaids vacs dokuments. Kulturvēsturiskus rokstus vajadzātu sagatavōt muzejim pēc tūs krōjumā asūšim materialim. Dūmoju, ka muzejūs ir ari cyti vēsturiski materiali, kurus vajadzātu dareit zynomus, tūs publicejūt. Dīmžāl ir bejuši kaidi roksti par vīnu voi ūtru muzeju pōrōk vyspōreigi, naatklōjūt tūs pašreizejū darbeibu un izaugsmi turpmokajūs godūs. Svareiga nūdaļa ir “Par myusu volūdu”. Nu laseitōjim izdevnīceiba sajam daudzas vēstules ar kritiskom atsauksmem par myusu volūdas lītōšonu gon radio, gon televizijā, gon Austrumlatgolas koncertzalē u.c. Dīmžāl vairōki jaunī autori nazyna myusu tautas smogū vēsturi un ari pašreizejū situaciju vaļstī, kur cylvāku skaits arvīn sasamozynoj. Jī nasarēkinoj ar šū situaciju, bet dora tai kai kaidā lyugšonā saceits: “Grēceigs cylvāks steidzas dareit ļaunu otkon nu jauna.” Volūdas izlūkšņōšona naceļ volūdas kulturu, bet padora tū mozōk saprūtamu. Dažu divskaņu raksteiba ar divim burtim apgryutynoj īspīddorbu sagatavošonu drukōšonai. “Literaturas, kritikas, publicistikas” nūdaļā ir daudzi roksti par aktualom dzeives parōdeibom, un tys ir labi. Taču eistas literaturas kritikas nav. Byutu vajadzeiga literara kritika par rokstim “Olūtūs”, “Tāvu zemes kalendarūs” u. c. izdavumūs. Kalendara beigōs ir Rēzeknes – Aglyunas diecezes prīsteru saroksts. Pi “Tāvu zemes kalendara” sagatavōšonas vysvairōk ir strōdōjuse izdevnīceibas redaktore
Valentīna Unda
. Jei ir sastōdējuse kulturvēstures kalendaru kotram mēnešam, kas atsarūn kalendarija daļā. Tys byus dereigs bibliotekom, skūlom, muzejim un vysim cytim interesentim. V. Undas kundze redigējuse un atlasējuse rokstus, sastōdējuse vysu kalendaru. Kalendara tekstu īvadējuse datorā datorsalicēja
Līvija Kalvāne
. Labi kalendaru samaketējuse datormaketētōja
Solveiga Sarkane
. Fotografijas retušējuse un kalendara vōkus maketējuse
Stella Eļksne
, uz kalendara vōka (aplūces)
Ilonas Žukovskas
fotografija.
Jōņs EĻKSNIS

Komentāri