Lauksaimnīceibas nūdaļā Laimdotas Ivanovas rokstā stōsteits par latvaņu īnōkšonu Latvijā un pašreizejū tūs apkarōšonu. Andrejs Bilinskis rokstā “Malnovas tehnikuma sakarā” stōsta par sovu pīredzi un ražeibas sasnāgumim 1958.–1962. godā. Bet Leonarda Rakicka rokstā “Zemnīka paleigs” stōsteits par elektroniskō gona nūzeimeibu zemnīka saimnīceibā. Medicinas nūdaļā Pītera Akula rokstā “Migrena” saceits, ka ar šū slimeibu bīžōk slymojūt sīvītes. Stōsteits par slimeibas profilaksi un tōs ōrsteišonu. Pītera Turkopuļa rokstā “Sōpeigōs varžacis” teikts, ka varžacis veidojūtīs ari nu ilgstūšas vīnu un tūs pošu apovu nosōšonas. Bet ar rokstu “Higiena” autors atgōdynoj, ka teireiba ir myusu veseleibas pamatā. Vysplašōkō nūdaļa ir “Arheologija, vēsture un kulturvēsture”. Nūdaļa sōcās ar Jura Urtāna rokstu “Šuškovas nūcītynōtō foļvarka”. Ari nōkušais ir jō roksts, kas stōsta par Ļūbastu un Veipieša piļskolnu. Bet vēl nōkamajā J. Urtāna rokstā uzzynom par Kurjanovas piļskolnu, kas atklōts 2021. godā. Interesanti byus ari J. Urtāna izroksti nu dīnasgrōmotas par Dzirkaļu piļskolnu. Rokstā par vēstures pīminekli Pīters Turkopuļs stōsta par Ludzas nūvoda Železnīku kapleicas slyktū stōvūkli un aicynoj kapleicu atjaunōt. Lilija Leimane roksta par Andryva Jūrdža grōmotom, kas atsarūn Latvijas Nacionalōs bibliotekas Jūrdža rūkrokstu fondā. Veiskups Jōņs Cakuls stōsta par goreigū vadeibu padūmu godūs. Pīters Poļaks dolōs ar Daugovas ekspedicijas īspaidim un precizom ziņom par Daugovas iztakas vītom un baltu arheologijas pīmineklim. Dzidra Bruzgule roksta par Varakļōnu nūvoda atgrīzšonu Latgolā, t. i., par latgaļu zemu apvīnōšonu. Kai ari dīzgon garā rokstā stōsta par Varakļōnu tyvumā asūšu divu sādžu Bokōnu un Ōžinīku īdzeivōtōjim, kas bejuši draudzeigi saisteiti. Marija Labanovska vīnā rokstā stōsta par divom katōļu bazneicom, kas atsarūn vīna ūtrai cīši blokus Kōrsovā. Bet ūtrā rokstā stōsta par skūlu Timaņūs, kas atsarūn Krōslovas nūvoda Šķaunes pogostā un atvārta 1909. godā. Jelizaveta Kopilova uzrakstējuse mōtes Leontīnes (dzym. Melne) stōsteitū par rakstnīku Jezupu Kindzuli. Jelizavetas vacmameņa Helēna Melne beja skūlōtōja, Jezupa Kindzuļa mōseica. Ari Pīters Turkopuļs stōsta par Jezupa Kindzuļa un Jōņa Turkopuļa (Pītera tāva) sadarbeibu. Genovefa Melne rokstā “Dzymtō mola” stōsta par sovu senču dorbu un dzeivi Ostronē, par padūmu varas nataisneibom. Jōņs Svenčs stōsta par naparostu gadejumu, kod uz lauka pīsazemej posta lidmašina. Jūlijs Trōps roksta par karā krytušūs krīvu, vōcu, latvīšu legionaru, nacionalūs partizanu u. c. nazynomajom kopa vītom. Josifa Ročko rokstā “Taisneigais storp tautom” ir par vijoļnīku Paulu Krūmiņu, kurš vōcu laikā izglōbis divas ebreju meitines. Anna Tihomirova stōsta par grōmotizdevēju Vladislavu Lōci un jō izdūtajom grōmotom. Veronika Grišāne stōsta par Kaunatas pogostā dzymušōs skūlōtōjas Marijas Brokānes gimines un pošas Marijas dzeivi. Ari Valentīnas Mekšas vēstulē Marijai Brokānei stōsteits par izvesšonā pōrdzeivōtū. Vilhelma Deļvera rokstā “Gaistūšō zeme” stōsteits par pōrdzeivōtū kara laikā. Bet Vilma Auziņa stōsta par pōrdzeivōtū padūmu laikūs. Jōs tāvs ir bejis legionars. Marija Labanovska stōsta par kolhozu dybynōšonu Mērdzines pogostā 1949. godā, par kolhoznīku gryutū dzeivi un tū, ka par nūstrōdōtū laiku nikō nasajēme. Leopolds Keirāns rokstā “Tehnikai veļteits myužs” stōsta par sovu bērneibu, par sovu tāvu, kas bejis represēts, un par sovu veiksmeigū dzeivi, jo klivis lobs liftu specialists. Antonija Zariņa-Piļka rokstā “Atmiņas par Rībenikim” stōsta par sovim bērneibas un skūlas godim, kas pavadeiti Rībeņūs, par sovim vacōkim – skūlōtōjim, kas 1948. godā nu Dricānim īsaroduši Rībeņūs. Jei stōsta par Rībeņu skūlu un apkōrtnes īdzeivōtōjim. Rokstā “Atmiņas par dīnastu” Aļberts Eiduks stōsta par pōrdzeivōtū dīnasta laikā Padūmu armijā. Valentīna Kaša stōsta par Briežuciema etnografiskō ansambļa garū darbeibas laiku un jō veiksmem. Ieva Unda rokstā “Palīk atmiņas” stōsta par sovu tanti Lūciju Gadzinu (Gadzāni), kas beja izcyla mōkslineica. Kaidu laiku ari LKC izdevnīceiba sasadorbōja ar jū. Jōs zeimējumi ir ar augstu mōkslinīcisku vērteibu, un tī rūtōja daudzas grōmotas. Zigurds Sviķis rokstā “Pamarku veidōtōji brōli Soikāni” stōsta par šim mōkslinīkim un jūs sasnāgumim pamarku un cytu dorbu veidōšonā. Tōlōkōs nūdaļas ir “Kulturvēstures pīminekli”, “Par myusu volūdu”. Kur Romons Spaitāns ar rokstu “Volūda – myusu ceļamaize”, Jūlijs Trōps ar rokstim “Tys ir “drugīs.. da duraka”” un “Īā un dō” un Viktora Vonoga roksts “P. Stroda pareizraksteibas dzeivōtspēja” runoj par latgalīšu raksteibas tagadejū krūpļōšonu un atsagrīzšonu pi P. Stroda vadeitōs komisijas izveidōtōs raksteibas. Nu pōrejōm nūdaļom atsaškir “Literaturas, kritikas, publicistikas” nūdaļa. Te dominej daiļliteratura (dzeja). Vēļ ir nūdaļa “In memoriam” par naseņ myrušim izcylym Latgolas cylvākim. Bet pādejā nūdaļā īvītōts Raimonda Krasinska sastōdeitais “Rēzeknes–Aglyunas diecezes goreidznīku saroksts”. Vyspyrms jōpasateic rokstu autorim, kas snāguši svareigas ziņas par Latgolas vēstures nūtykumim, kas jōsagloboj nōkamōm paaudzem. Taču jōsoka lels paļdis redaktorei Valentīnai Undas kuņdzei, kas veikuse ļūti lelu dorbu kalendara sastōdeišonā un redigēšonā. Prūtams, jōpasateic ari maketētōjai Solveigai Sarkanei un bilžu retušētōjai un vōku maketētōjai Stellai Elksnei.
Jōņs ELKSNIS,
LKC izdevnīceibas vadeitōjs
Komentāri