Trešū reizi augšamcaltō atjaunōtō “Latgolas Mōra”, paļdis Dīvam, jau 27 godus, pacaltā rūkā svātū krystu turādama, napīkususe svētej sovu tautu. Pat uzroksta “Vīnōti Latvijai” borgī “korektori” pīklusuši…
Latgolas vīnkōršō tauta ir pateiceiga gora gaismas uzturētōjim: Rēzeknes Centralajai bibliotekai, t. s. “Latgolas sirdskambaram”, par patriotiskim pasōkumim, boltajai Sōpu Dīvmōtes bazneiceņai u. c.
Muns tāvs Dominiks beja latvīšu strēlnīks, par tū asmu rakstējuse sovā grōmotā “Myuža jūsta I”. Naatsakōrtōšu. Viņ atgōdynōšu, ka Latgola tyka piļneibā atbreivōta tikai 1920. godā.
Tāvs beja ļūti sirsneigs, lai ari, byudams zemnīks tulznainom rūkom, nūguris, nikod naatsaceja sovai meilajai meiteņai Anceitei īsarōpt klēpī. Dažu reizi pat pi golda ādūt. Tāva vīnai rūkai nabeja pērksta, asūt karā palicis. Es papyušu, lai “nasōp”, un prīcojūs, ka tāvs mani saprūt un ļūti mīļoj. Muna myuža pyrmī 12 godi t. s. Ulmaņa laikūs pagōja ryupeigā dorbā — nu ganeņa reitim leidz Piļcines jaunōs skūlas zvonam. Vysur sakūpteiba, kōrteiba, dorbs. Agrī reiti, jau nu plkst. divim lynus kuļūt. Pēc tam reizem klasē īmygu.
Klases audzynōtōja Anna Laizāne myusus saprota, nabōre, bet apmīļōja, cytureiz aicynōja vysu klasi pavingrōt voi padzīdōt.
Bet lini beja Latvijas zalts. Par šū zaltu bejušī strēlnīki, vysa pateiceigō latvīšu tauta uzcēle Latgolas atbreivōšonas pīminekli un 1939. goda 14. septembrī īsvēteja.
Tei beja muna vyslelōkō dīna. Ar dorbu mōjōs un ceņteibu skūlā beju nūpeļnējuse pyrmū sovā myužā braucīni uz Rēzekni kūpā ar māmeņu un tēti. Vyss atmiņā īgravēts: obas ar māmeņu nu zylom rudzupučem nūpynom skaistu vainadzeņu. 20 kilometru garais ceļš trejatā izbraucamajā pajyugā lapns — pa vydu es uz škērssūleņa ar vainagu golvā, tāvam rūkōs rokstaini grūži…
Rēzekne ļaužu pylna. Zyrgu atstōjom pi rodim. Ejam pa lelu īlu (tagad Atbreivōšonas aleja), visi vīnā vērzīnī īt un īt… Beidzūt radzams golamērkis — pīmineklis, apsagts ar boltu audumu.
Kod pēc tik daudzim godim tū dīnu īsadūmojūs, maņ acīs stōv kai breinums: pōrklōja nūjimšona, saluts, muzika, karaveiri gūda sardzē, īsvēteišonas ceremonija… Tod ļaužu straumeites ar pučem. Tēte paceļ mani uz rūkom.. Prīks uz myužu. Nikod naspēju pa īlu aizīt pīminekļam garom, pīnōku klōt, nūlīcu golvu, pagūdynoju par myusu vaļsts Latvijas breiveibu kritušūs.
Cik dīvaina beja sagadeišonōs, kod maņ, vacvacmāmeņai, rodās ideja, sagaidūt vaļsts symtgadi, atkōrtōti izdūt grōmotu par tautas zīdōjumim. Beja 2016. goda 30. apreļs. Sōcem ar dīvkolpōjumu un pyrmū zīdōjumu kasteiti Sōpu Dīvmōtes bazneicā, ar gōjīni leidz pīminekļam. Kod izgōjam nu bazneicas, sōce skanēt katedrales zvoni… Aizgōjam leidz pīminekļam, nūlykam zīdus, parunōjom, nūsafotogafējamēs.
Vyss ir uz lobu gōjis — grōmota izdūta. Pīmineklis sakūpts.
Anna BABRE
Komentāri