Ar rakstnīka i grōmotu izdevēja Vladislava Lōča vōrdu ir cīši saisteita latgalīšu kultura pyrms-kara 20. godusymta 20.–30. godūs i okupaciju laikā Daugavpilī, Latgolā, Latvijā, taipoš Rītumu trymdas godūs breivajā pasaulē. Jō nūpalni nav pōrvērtejami latgaļu grōmotnīceibas, literaturas, preses, radio, izgleiteibas, katōliskōs kulturas saglobōšonā i veidōšonā, cylvāktīseibu i religiskōs apziņas breiveibas aizstōveibā. Trymdas godūs Lōcs, byudams A. Jūrdža vōrdā nūsauktō latgaļu kulturas fonda vadeitōjs, nasakavejūt atsasauce iz katōļu Bazneicas paleigā saucīnim nu dzimtines. Pagōjuši jau 30 godi, kai myužeibā pasaukts dyžonais Latgolas dāls. Vladislava Lōča lelumu i nūzeimi, laikam rytūt, izjyutam arvīn vairōk i skaud-rōk. Voi šudiņ latgalīšim ir taida personeiba, kura sovu dzeivi bez atlykuma spātu upurēt tikai i vīneigi tautas lobumam?! Vladislavs Lōcs latgalim ir vīneigō laiceigōs kōrtas persona, kas vysa myuža garumā nanūgurstūši vairōjuse i aizstōvējuse latviski latgaliskōs i katōliskōs vērteibas. Par nūžālu leidz šam izcylō tautas dāla Vladislava Lōča pīmiņai nav atdūts pīnōceigs gūds, kas byutu simbolisks aplīcynōjums tautas gora styprumam, goreigūs vērteibu adekvatai izpratnei, pamudynōjums turētīs pi tradicionalajom Latgolas kristeigajom vērteibom. Itaidu ideju sevī varātu īmīsōt pīmineklis Vladislavam Lōčam Daugavpilī, izdevēja i rakstnīka jaunu dīnu piļsātā. Tī pagōjuši jō rodūšōs darbeibas augleigōkī godi. Pīminekļa pastateišonas līta tyka sōkta jau 1992. godā — pīmineklis tyka sagataveits i nūvasts iz Daugavpili. Tūlaik Latvijā beja vēļ juku i nanūteikteibas laiks. Aizabyldynojūt ar vandaļu uzbrukumim, dorbus īsaceja iz laiku atlikt. Vladislava Lōča pīmiņas saglobōšonas vaicōjums atkōrtōti aktualizējōs 3. Pasaules latgalīšu saīta laikā Rēzeknē 2012. godā, jō symtgadē, i īkļauts rezolucijā vaļdeibai. Līta tyka sōkta rysynōt kompetentajōs Daugavpiļs laiceigajōs i gareigajōs institucijōs, dīvamžāļ ilgstūši palyka bez rezultata. Tēļnīks Ivo Folkmanis beja atsasaucis aicynōjumam i pīdōvōjis sovu mōkslinīka redzējumu V. Lōča pīmiņas īmyužynōšonai pi bazneicas Skulpturu skverā, kam sazīdōti jau vaira kai 1000 eiro. Kai līcynoj 1943. godā izsnāgtais dokuments, iz bazneicai pīgulūšō zemes gobola Reigas īlā 41 atsaroda Vladislava Lōča privatō grōmatneica, kuras beidzamais īpašnīks bejis jys pats. Lelōkō Latgolas piļsāta — Daugavpiļs — ir sa-globōjuse daudzu izcylu dažaidu tauteibu īdzeivōtōju pīmiņu. Pīnōceiga pīmiņas vīta latgaļu kulturas darbinīkam Vladislavam Lōčam veicynōtu kristeigūs vērteibu pīviļceibu laiceigajōs apryndōs. Vladislava Lōča personeiba i nasavteigais dorbs tautas lobā vīnnūzeimeigi peļnejis jō pīmiņas saglobōšonu. Vēļ aktualōks vaicōjums par pīminekļa pastateišonu palīk, tyvojūtīs 2018. godam — Latvijas symtgadei. Tautai ir byutiski sevi identificēt ar simbolu, kas veicynoj patriotiskas jyutas, motivej dorbam i roda pīdereibas sajyutu sovai zemei. Vladislava Lōča personeiba i jō paveiktais ir spyl-gta līceiba vyspōrciļvēceigom vērteibom i izgleiteibas nūzeimei tautas pošapziņas styprynōšonā. Pīminekļa pastateišona Vladislavam Lōčam byu-tu breineiga dōvona myusim pošim, latgalīšim, sovas vaļsts 100. dzimšonas dīnā. Tys byutu ari vīns nu latviskuma simbolim, caur kuru izstōsteit Latgolas vēsturi i tōs sarežgeitūs ceļus.
(nu lakuga.lv)
Komentāri