– Ja tauta izdareitu tik daudz latgalīšu literarōs rokstu volūdas aizsardzeibā, seņ jau vyss byutu kōrteibā. Bet nikō, jī turpynoj sovu ļaunū dorbu, nalīkās traucāti.
Dzidra Bruzgule:
– Nalaime tei, ka tauta ir kūtra. Vōrdūs – jā, jā, bet, kod jōsōk reikōtīs, īt prūm: “A ko ta es?!” Taida vīnaldzeiba, varbyut bailes vad tikai uz vīnu – pazusšonu. Vaineiga ari vaļdeišona, jo, cik es rokstu uz Reigu, atbiļde ir birokratiska: “Izvērtējiet uz vietas utt.” Bet tōpēc, lai mums paleidzātu, mes bolsojam par jim, tōpēc beja jōnōk reiceibai nu augšom. Ļūti nagūdeigi ari tys, ka ir atļauts byut ari P. Stroda raksteibai, bet jōs nav! Naatļaun! Maņ, pīmāram, nōk papeiri tikai ar “uo” un taidim vōrdim, ka bez tulka naiztikt. Bet volūdai jōbyut vīnōtai, bez apgryutynōjumim, kaida ari ir tradicionalō rokstu volūda. Ari lykumeigi pījimta ir tikai P. Stroda ortografija. Jōīt uz prīšku, navys kai tī pōrgudrinīki grīž iz Vitebskas pusi. Itys atpakaļgōjīņs, cerams, naīs krostā. Ar volūdu var variēt giminē, teatrī, cytur mōkslā, daiļliteraturu rodūt, bet na jau sabīdriskajā un vaļsts strukturu apritē. Un tys, ka jī pīprosa sovai “runai” ūtrōs vaļsts volūdas statusu, ir muļka gudreiba, lai nateiktu vairōk, kū nav pīklōjeigi raksteit.
Комментарии