Munōs rūkōs “Kūkle” — breineiga dzejūļu grōmota, kuru tōlajā 1914. godā izdeve Ontons Skrinda, vīns nu brōlim Skrindom, Latgolas atmūdas kusteibas darbinīkim, bet šudiņ tei izdūta, pasateicūt Raimonda Krasinska īrūsynōjumam un finansialajam atbolstam ar Latgolas Kulturas centra izdevnīceibas ryupem un Jōņa Eļkšņa gōdeibu. Pyrmais, par kū jōsoka paļdis izdevējim, autentiski saglobōti tōs pyrmōs “Kūkles” vaibsti — vōka un pyrmōs lopas nūformējums, nu kura uzzynom, ka “kūkles steigas sastīpe I. Leidumnīks (O. Skrindas pseidonims), bet rokstūs spīde 1914. godā tipografeja “Dorbs un zineiba”” Rēzeknē.
(Un īraugam pat burteņu “ō” ar garumzeimi.)
Īvodvōrdā I. Leidumnīks rakstēja: “Nadaudz mums dzīsmu, nalels myusu monts, bet tys tik īsōkums. Ceru, ka pēc vairōkim desmitim godu mums byus pīcdesmit taidu kūkļu.” Taisneiba Leidumnīkam: šudiņ “Dorba un zineibas” mantineica — Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, kotru godu atdūd tautai desmitim ļūti skaistu, dereigu, vajadzeigu grōmotu: dzejas, stōstus, romanus, aprokstus, kalendarus, pētejumus. Latgolas patriotim, bet taidi ir visi, kuri roksta, izdūd, losa, izplota Latgolas grōmotas, ir patīss prīks turēt rūkōs šū skaneigū “Kūkli”. Es redzēju, kai vīns “Rēzeknes Vēstu” redakcijas apmaklātōjs, kuram īdevu paškūrsteit “Kūkli”, atškeiris 19. lopaspusi, sōkumā laseja, bet dreiži viņ, acis aiztaisejis, nu golvas deklamēja bērneibā dzērdātūs pantus:
“Pasoki, brōleit, kur syltōka saule,
Kur pučeites skaistōkas zīd,
Kur sirsneibas vairōk, kur meilōki vōrdi,
Kur meitiņas skaneigōk dzīd.
Pasok, kur gordōka maizeite malnō,
Kur osorom ryugtuma nav…”
Kai saceja cyta redakcijas apmaklātōja, škirstūt uz muna golda nūlyktū “Kūkli”, — losi, i osoras pošas pret tovu grybu saskrīn acīs. Lyuk, vēļ vīna, S. Ceiruļnīka 1913. godā uzraksteitō dzeja.
“Vasala palīc tu, Dzimtene muna,
Pādejū sveicīni tevim es syutu,
Naz cik vēl reižu — jau sveša byus runa,
Ak, cik maņ škērtīs nu tevis ir gryuts..”
Voi na taidi vōrdi nōk prōtā daudzim latgalīšim, kuri šudiņ spīsti dūtīs tōlā ceļā dorba un maizes meklējumūs svešumā? Tōdēļ, ka myusu kungi, vīglprōteigi runojūt skaistus un pareizus vōrdus, bet dorūt malnus dorbus, izpūstēja tū, kas ir Latvijas bogōteiba, — tautas ticeibu sovai zemei, sovim spākim, ticeibu taisneibas uzvarai. Pat tāvu tāvu volūdu zalta teļa kolpi Reigā cenšās Latgolai atjemt, pōrkrystūt myusu svātū Mōras zemi par Muoras zemi… Paļdis par breineigi skanūšu kūkli visim dzejnīkim, kuri godsymta sōkumā īzvanēja atmūdu, steigojūt dzejas kūkli. Paļdis Eļkšņa izdevnīceibai un visim, kuri paleidzēja “Kūklei” cauri laikim un nagaisim otkon atnōkt pi mums.
Māra NIZINSKA
P.S. Īpašs paļdis Latgolas Kulturas centra izdevnīceibai un labdaram Raimondam Krasinskim arī par grōmateņas “Brōļu Skrindu dzeive un darbeiba” sastōdeišonu un atbolstu, kū jys snādz latgalīšu grōmotu izdūšonā.
M. N.
Komentāri