Romualds Zarembo dzimis 1925. goda 28. septembrī Rēzeknes apriņka Drycānu pogosta “Rūtaļu” mōjōs tureiga zemnīka giminē. Pēc vītejōs pamatskūlas beigšonas mōcejīs Rēzeknes Vaļsts latvīšu gimnazijā, tū absolvējis 1943. godā. Uzsōktōs dorba gaitas pōrtrauce mobilizacija sorkonajā armijā. Pēc demobilizacijas strōdōjis par kimijas skūlōtōju Rēzeknes 1. vydusskūlā. Gon mōceibas, gon dorbu dedzeigi apvīnōjis ar kolpōšonu dailei – vijōles spēle, ansambļu vadeišona gon dzymtajā pusē, gon Rēzeknē. Sōkūt ar 1946. godu, mōcōs LVU Biologijas fakultatē un vīnlaiceigi ari izaskūlojūt A. Jurjāna muzikas skūlā. Vēļōk naklōtīnē pabeidzis LVU Vēstures fakultati. Dorba gaitas un gimines dzeive līk nūsagruntētīs Ogres rajona Lēdmanē – skūlas direktors un vēstures skūlōtōjs. Par ilggadeju pedagoga un sabīdriskū darbeibu apbolvōts ar Treju Zvaigžņu ordeņa Sudobra gūda zeimi. Pyrmajūs pensijas godūs Romualdu jaunūs dorbūs aizraun zemnīka gors – Breša zemnīks Lēdmanes pusē, klōt vēļ ryupes par atgiutū tāva īpašumu (46 ha plateibā) Drycānu pogosta “Rūtaļōs”. Lai ari vairōkas reizes ar traktoru mārōts ceļš nu Lēdmanes uz “Rūtaļom”, cereigi īsōktī zemes dorbi apsastōj – nav ni pībraucama ceļa, ni elektrolinijas tyvumā. Vēļ ari zagļi aizvad atjaunōšonas dorbim sagatavōtūs zōgbaļkus. Romualda literarais talants gon atrūn labvēleigōkus ceļus. Tys īpaši dzirksteļoj, spaitoj dzejā. Latgalīšu literaturā īnōk Romualds Spaitāns. Leidz ar atmūdu pasarōda dzejnīka publikacijas latgalīšu presē. Pats jys soka: “Muns dzejas olūteņš atsavēre vēļ sovulaik nacarātōs tautas atmūdas godūs, kod lauzēs ōrā vyss dvēseles orūdūs aizturātais. Izgōjuši dzejūļu krōjumi: “Trešī gaiļi” (1999), “Rudiņa orums” (2006), “Atceļnīks” (2013), “Spaitojam” (2023). Pādejī divi Latgolas Kulturas centra izdevnīceibā ar lelu Jōņa Eļkšņa atbolstu. Dzeja ir ļūti krōsaina, dzeiveiga, ar daudzim seņ sadzeivē nalītōtim, aizmērstim vōrdim, kai skaneigim ceirulim gaisā. Romons bīži atbrauce uz Drycānim, lai kulturas pasōkumūs pōrsteigtu ar osprōteigom dzejas ryndom voi vīnkōrši pasaklauseitu dzymtōs puses pašdarbnīku dzīsmes. Drycānīšu folkloras kūpa “Bolta vīšņa” un muzikalō apvīneiba “Dricānu dominante” vairōkas reizes braukuši cīmūs uz Lēdmani uzastōt kulturas pasōkumūs un sumynōt Romualdu jō mōjōs. Apzynōdamīs sovu syuteibu, jys soka: “Zeme mani tur, nosoj i prosa sajimtū mīlesteibu i svēteibu atdūt vīn koč ar syltu, breižim īsōpējušu vōrdu tamā pošā meilajā mōtes volūdā. Lai jei myužam sylda vysus, kas jimā runoj, jū apryupej i cik spādami ceļ sauleitē.”
Gaišā pīmiņā
Drycānu kulturas cylvāki
Комментарии