20. godsymta beigōs, kod sōcēs latvīšu nacionalō atmūda un tyka atjaunōts Latvijas vaļstiskums, ari latgalīši beja uz nacionalō pacāluma viļņa cereibā uz sovas tautas dzymtōs volūdas atdzimšonu gon runā, gon rokstūs, gon leidztīseibu vaļsts pōrvaļdē un izgleiteibā.
Pyrmōs Latvijas latgalīšu inteligences paaudzei strauji aizejūt myužeibā, nūtyka ari straujš kritīņs nacionalajā apziņā. Pōrōk plota ir bejuse plaisa nu 1934. goda 15. maja leidz 1990. godam. Kļyuda beja tei, ka natyka pījemts skaidrs volūdas lykums un leidz ar tū atjaunōta latgalīšu skūla. Aizejūt godim, ir monamas kardinalas sekas: latgalīšu volūda nateik atzeita. Tōpēc ari cytas mozōkuma tautas distancejās nu latgaliskuma, nagrybūt nūsastōt pret oficialū vaļsts politiku Latgolas lītōs. Tys vyss roda pošūs latgalīšūs apmulsumu un mozvērteigōku latvīšu sindromu.
Latgalīšu nacionalisma liktiņs ir atkareigs nu tūs nadaudzūs Latgolas aizstōvu drūsmes īt pret straumi un nu gūdaprōta. Latgalīši — Latvijas pamattauta ir tik tōli asimilēta baltyskajā un slāvyskajā mentalitatē, ka apkaroj poša sevi. Tai saucamī baļtīši, kaut ari šudiņ ir ideologiskī pretinīki slāvu minoritatem, latgalīšu volūdas apkarōšonas gadīnī ir vystyvōkī sabīdrōtī.
Kas jōdora? Kotrā Latgolas pašvaļdeibā jōīvēlej latgalīšu lītai uztycami, Latgolas nacionalismu atbolstūši kadri. Vysā vaļsts teritorijā jōveic skaidrōšonas dorbs, ka latgalīšim jōatsagrīž dzymtajā pusē, dzymtō zeme jōpīpylda ar pamattautu. Vēļ aizvīn nikur pasaulē nav tik daudz nūvōrtā atstōtu bogōteibu, cik myusu meilajā tāvu zemeitē. Pašvaļdeibom pēc padūmu princypa jōatbolsta jaunīši, jōmoksoj par izgleiteibu ar obligatu nūsacejumu — atsagrīzt Latgolā. Skūlōs jōmūdynoj latgalīšu pošapziņa, nacionalisma jyutas. Ja latgalīši byus nūteicēji sovā zemē, tod jī varēs garanteit ari cytu Latgolas tautu sadzeivi, kai tys beja paradzāts pyrms 100 godim 1. un 2. Latgolas kongresa lāmumūs.
Myusim pats Dīvs sābrūs devis tik lelu īspēju zemi — Krīviju.
Ar sābrim jōdzeivoj saticeibā, navys naidā. Vyss atkareigs nu myusim pošim, latgalīšim. Atbylstūši 1917. goda kongresu lāmumim, kas leidz šai dīnai nav vaļsts lykumdevēja ratificēti. Latgolai vajadzeigi sovi simboli, navys diktaturu un okupantu uzspīstī, ari šudiņdīnas.. Ignorejūt Latgolas nacionalūs dōrgumus, vaļsts byus kai byuve bez styprim pamatim, kuru var remontēt bezgaleigi, bet tei tik un tai nabyus stabila un drūša.
Vēsture šaļtim mat ari nagaideitus kyulīņus. Voi latgalīši tam ir gotovi?
P. L. Rēzeknē
Komentāri