– Kāpēc pēdējos gados tu izvēlies doties tieši uz tāliem un eksotiskiem galamērķiem?
– Es gribu iepazīt kaut ko ārpus Eiropas. Eiropa lielākoties ir redzēta, un interesanti ir nonākt pavisam citā kultūrā un vidē. Turklāt ar gadiem arvien vairāk apzinos, ka ne visas lietas būs iespējams atlikt uz vēlāku laiku.
Protams, nav runa par to, ka pensijas gados vairs nevarēs ceļot. Daudzi ceļo arī cienījamā vecumā. Tomēr uz Romu vai kādu citu Eiropas pilsētu var aizbraukt arī tad, kad vairs negribas dienā nostaigāt divdesmit kilometrus. Savukārt tāli ceļojumi, gari pārlidojumi un pārvietošanās pa tuksnešiem vai kalniem prasa vairāk spēka.
Man nekad nav bijis mērķa apceļot visu pasauli vai obligāti redzēt visus slavenākos objektus. Dažreiz cilvēki veido sarakstus ar vietām, kurās noteikti jābūt. Man tā nav. Ja kāds slavens objekts ir pa ceļam, protams, apskatu. Taču galvenais, kas mani interesē, ir daba.
– Kas tieši dabā tevi visvairāk piesaista?
– Dabu nekas nevar pārspēt. Kalni, okeāns, tuksnesis, ūdenskritumi – tas viss rada sajūtas, kuras nav iespējams iegūt nekur citur. Protams, reizēm pārsteidz arī kāda pilsēta vai mazs ciematiņš, taču, ja man jāizvēlas starp arhitektūru un dabu, es vienmēr izvēlēšos dabu.
– Namībija nebija tavs pirmais ceļojums uz Āfriku?
– Nē. Iepriekš esmu bijusi Senegālā un Gambijā.
Vija UTĀNE
Intervijas varones un citu ceļotāju foto
Pilnu tekstu lasiet “RV” 24.07.2026.
Komentāri