Nu jau labu laiku Saeima kā karstu kartupeli no vienas rokas otrā
svaidelē
nepareizās televīzijas problēmu. Izirusī un sabiedrības acu priekšā drūpošā “Vienotība”, izrādās, ļoti satraukusies par to, ka Latvijā skatās Krievijas seriālus un, galvenais, Krievijas ziņas. Mūsu cenzoru dienestam nav pieņemams fakts, ka prastiem ļautiņiem Krievijas TV kanāli prātus jauc. Kaut vai ar tādām filmām kā “Bet rītausmas šeit klusas” vai “Muhtars atgriežas”. Kādas rītausmas var būt Krievijā! Un suņa vārds arī nepareizs, droši vien nozagts kaut kur Turcijā vai Uzbekistānā… Vārdu sakot, tajā Krievijas televīzijā viss ir galīgi nepareizi. Bet Latvijas skatītāji pagaidām nav tiktāl izauguši, lai paši, bez izglītotu politiķu palīdzības tādus smalkumus saprastu. Tāpēc, politiķuprāt, vienīgais pareizais lēmums: aizliegt, slēgt vai kā citādi nobloķēt. Mūsu vispatriotiskākā un vispareizākā “Latvijas Avīze” šo vēl līdz galam nepieņemto Saeimas lēmumu neprašām un nepatriotiem skaidro tā:
“Kremļa propagandas kanāli ir kā žurku inde, kas ievīstīta vizuļojošos konfekšu papīrīšos, un var izraisīt nekontrolējamas sekas.”
Tā raksta “LA” un saka “Vienotības” deputāte un Nacionālās drošības komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere. Piebildīšu, ka es šo patriotiski norūpējušās deputātes sirdssāpi nebūtu pamanījusi, ja ne mūsu lasītāja Zinaīda K. Viņai tālajā viensētā tik vien prieka kā svētdienā dievkalpojumu noskatīties, bet garajos rudens, ziemas vakaros padzīvot līdzi Krievijas TV seriāla “Rūgtās asaras” varoņiem vai iedziļināties kāda likteņa peripetijās Andreja Malahova izklāstā… “Aizliegt TV kanālu — tā ir visīstākā cenzūra,” saka mūsu lasītāja. Un viņai tiešām taisnība. Latvijas politiskā elite 25 valdīšanas gados ir pilnībā nobriedusi diktatūras ieviešanai: ko tautai lasīt, ko televizorā skatīties, kādā valodā sarunāties kolēģiem savā starpā vai uz ielas. Valodas centra (ir tāda struktūra!) labi apmaksātie darboņi tā aizrāvušies ar karošanu, ka pat visvienkāršākās pieklājības robežas sen pārkāpuši: laiku pa laikam centrs ar masu mediju starpniecību vervē sev palīgus, t. i., aicina darbā
stukačus
. Viņu uzdevums — ziņot Valodas centram par dažādiem pārkāpumiem: piemēram, par to, ka sētnieku brigadieris ar padotajiem sešos no rīta skvērā sarunājas krievu valodā. Šausmas! Vai ne? Par to noteikti jāzina Valodas centram! Ja tiks pieņemts lēmums par Krievijas kanālu aizliegumu Latvijā, domāju, ka saruks ne tikai “Vienotības”, bet arī “zaļzemnieku” atbalstītāju — vēlētāju skaits. Lai gan… ar tiem mūsu vēlētājiem nekad neko nevar zināt. Pazīstu divas ģimenes, kas vēlēšanās balso par tiem kandidātiem, kuri “smuki izskatās”. Viņuprāt, smuks un glauns ir Pabriks, arī Kalniete līdz šim daudzas balsis saņēmusi par to, ka “glauni izskatās”. Ja pēc šī principa Latvijas cenzoru padome sāks vērtēt televīzijas diktorus un programmas… Tālāk neturpināšu, katrs pats var izdomāt, kas būs tālāk. Starp citu, arī domāt ierindas LTV skatītājam nav ieteicams. “Latvijas Avīze” vai katrā numurā aicina Saeimu un valdību būt stingrākām pret domātājiem un sava viedokļa īpašniekiem. Viens no tajā avīzē nesen publicētajiem rakstiem tā arī nosaukts: “Ar stingrību pret propagandas indi”. Apakšvirsraksts: “Saeima piedāvā TV pamatpakās noteikt valodas ierobežojumus: vismaz 90% satura jābūt ES valodās!” Skaista ideja, vai ne! Uz priekšu, LTV! Raidījumi tikai latviešu, flāmu, spāņu, dāņu, skotu valodā! “Šādi grozījumi mazinās dezinformācijas riskus un iespējas Latvijas valstij nelabvēlīgiem spēkiem maldināt sabiedrību, noskaņojot to pret esošo valsts iekārtu un Latvijas stratēģiskajiem sabiedrotajiem,” pārliecināti likumprojekta autori. Viņiem pat prātā neienāk, ka tā ir visīstākā cenzūra, kas demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemama. Līdz šim Latvijas centieni aizsargāt savu mediju telpu (lasi: panākt, lai Latvijas iedzīvotāji skatītos tikai pliekano LTV-1 kanālu vai “Fox News” angliski) nav vainagojušies panākumiem. Sevišķi tas attiecināms uz mums, Latgali. 25 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valdošajām partijām pietrūcis gribas un naudas, lai nodrošinātu Latvijas televīzijas kanālu klātbūtni austrumu, ziemeļu un dienvidaustrumu pierobežā. Tur cilvēki skatās baltkrievu
Batjkas
uzrunas un baltkrievu skanīgos koncertus. Tuvāk Zilupei un Abrenei bez visādiem “Lattelekom” pakalpojumiem pieejami Sanktpēterburgas un Maskavas telekanāli. Noteikt, ko kuram Latvijas iedzīvotājam skatīties, ko klausīties, tas faktiski ir un paliek politiķu —
rasnaču, dzintaru, lībiņu-egneru, kučinsku
— sapnis. Tā ir šo politiķu sapņa pirmā, atklātā daļa. Otrā daļa ir pagaidām skaļi neizpaustais sapņa turpinājums. Proti, Latvijas tauta, līdz ausīm iegremdējusies LTV-1 zvaigžņu sagatavotajos raidījumos, brīvprātīgi atteiksies no Krievijas seriāliem, momentā izslēgs televizoru, kad zilajā ekrānā parādīsies Putins vai baltkrievu
Batjka
… Un aizgrābtībā iedegs svecītes, gaidot, kad uzstāsies mūsu lieljaudas prezidents vai lielie tautas tiesību aizstāvji Rasnačs un Lībiņa-Egnere. Āmen.
Māra NIZINSKA
Komentāri