“Nākat, ļaudis, šurpu bariem,
Taisaties uz lieliem kariem…”
Šīs lielā humorista un dzejdara Dreslera rindas par pirmsvēlēšanu saukli varētu izvēlēties Saeimas vēlēšanām gatavo partiju lielākais vairums. Un kāds vēl te vaid, ka Latvijā cilvēku neesot palicis, ka visi aizbēguši uz Angliju, Vāciju, Itāliju utt. Ja grib, tad arī tukšajos apcirkņos var kādu riekšavu saslaucīt. Jānis Bordāns savā Jaunajā konservatīvajā partijā visus radus, tuvus un tālus, sareģistrējis. (Man nenācās grūti to noskaidrot, jo, tāpat kā Bordāns, esmu no Balvu puses.) Artuss Kaimiņš – nu tas, no suņubūdas, savervējis pat diezgan impozantus vīrus – juristus, advokātus, notārus. Kāds varbūt arī brīnīsies – sak, kā tik nopietni cilvēki var stāties tādā nenopietnā partijā. Bet kas cits viņiem atliek? Līdz šim visādu tumšu lietu advokāti, Latvijas uzņēmumu un banku slakteri (maksātnespējas administratori) savus miljonus pelnīja visnacionālākās partijas, t. i., Dzintara un Rasnača paspārnē. Pēc tam, kad Latvijas patriotiskie izlaupītāji tautas acu priekšā sasmērējās ar šaudīšanos (administratora Bunkus novākšana), daudzi juristi nosprieda, ka pat jocīgais Artuss Kaimiņš ar savu cirka partiju un suņubūdu var būt perspektīvāks par tautiskajiem dzintariem un rasnačiem. Savu sarakstu Saeimas vēlēšanām iesniegušas 16 partijas. Redz, nu! Lai vēl kāds pasaka, ka Latvijā nav cilvēku, ka valsti atstājusi teju puse tās iedzīvotāju. Jā, aizbraukušo patiešām daudz. Stāsta, ka pat milzīgajā Londonā vai katrā ielā nejauši var uzskriet virsū cilvēkam ar Latvijas saknēm un valodu. Tāpat Spānijā, Itālijā… Un nav jau teikts, ka visi mūsējie tur nīkst kādā rūpnīcā pie konveijera vai vīnogu laukā. Partijas “Jaunais laiks” (pēc tam “Vienotība”, “Jaunā Vienotība”, “Attīstībai/Par” utt.) bosi arī Eiropas zemēs silti iekārtojušies. Latviešu mīļlācītis Dombrovskis komandē Briselē, Āboltiņa, kura 20 gadu garumā faktiski kūrēja visas postošās reformas, nu pārstāvēs Latviju Itālijā, ies vizītēs pie pāvesta… Vārdu sakot, stāstīs pasaulei, cik labi un lieliski viņa un viņas partija līdz šim vadījusi kristīgo un bagāto Latviju… Līdz vēlēšanām atlikuši nepilni divi mēneši. Ar katru sienas kalendāra lapiņu, ko noplēšam, varas gaiteņos un kabinetos pieaug saspringums. Visi meklē, ko gan vēl tādu varētu (vajadzētu) izdarīt, lai savaldzinātu, pievilinātu vēlētājus. Tāds politikas huligāns kā Artuss Kaimiņš cer uz saviem skatuviskajiem trikiem; “Vienotība”, pareizāk sakot, tās čupiņas, kas no “Vienotības” pāri palikušas, vicina vecvecos lozungus – par apdraudējumu no austrumiem (te Ašeradens, Čigāne un Rasnačs nostāšoties vienotā frontē)… Ak, pardon, Čigāne, kura “Vienotībā” vienmēr pildīja partijas reformēšanas režisores lomu, pēkšņi sadūšojusies un pateikusi, ka vēlēšanās nekandidēs… Tā izčib tā Latvijas saulvežu godība… Ar zobiem, nagiem (un ragiem) pie cerības vēl četrus gadus strebt no pilnas siles turas vislatviskākie latvieši – Rasnačs, Dzintars, Parādnieks un viņu kamariļja, kas veiksmīgi nogremdējusi “Liepājas metalurgu”, “Daugavpils dzirnavnieku”, “Krājbanku” u. c. Kā būs citiem? Varbūt Latvijas vēlētājiem šajos 25 gados tomēr būs kļuvusi pieņemamāka patiesība, ko sen kā nerakstītu likumu ievēro citas Eiropas valstis: personas pie varas galda regulāri jāmaina. Ja šodien komandē konservatīvie, tad pēc nākamajām vēlēšanām – sociāldemokrāti. Vai otrādi. Nekas progresīvāks par tādu maiņu pašreizējā politiskajā Visumā nav izdomāts. Varbūt, jau pošoties uz šīm vēlēšanām, to sapratīsim. Būs ļoti bēdīgi, ja nē. Starp citu, mazs stimuls padomāt, par ko balsot. Ja būs pie varas tā pati kompānija, kas pašlaik (nav svarīgi, kā sauc – jaunā “Vienotība”, zaļie, zemnieki, jaunie konservatīvie utt.), mēs arī turpmāk par elektrību maksāsim trīsreiz dārgāk, kā maksājām visus šos gadus, pat īsti neapzinoties, cik nežēlīgi “Vienotība”, nacionāļi, zaļie zemnieki mūs aplaupīja. Tāpat kā līdz šim, gadu noslēdzot, konstatēsim, ka Lizeniekus, Saulošnīkus vai Bacānus atstājis pēdējais šī ciema iedzīvotājs… Ak, Latvija, ko dara tavi bērni…
Māra NIZINSKA
Комментарии