Pēc negatīvas rezonanses, ko sabiedrībā izraisīja ziņa, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija piekritusi palielināt Valsts prezidenta atalgojumu, pagājušo piektdien Valsts prezidenta kanceleja lūdza parlamentu nākamgad prezidenta algu tomēr “iesaldēt”, t.i., saglabāt 2020. gada noteiktajā apmērā. Tas nozīmē, ka izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam pirms nodokļu nomaksas paliek pašreizējie
5960 eiro
mēnesī plus reprezentācijas izdevumi –
1192 eiro
. (Algas palielinājums nākamgad bija paredzēts līdz 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem – līdz 1252 eiro.) Saeima šonedēļ sāka izskatīt galīgajā lasījumā nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus. Deputātiem gribot negribot bija jāņem vērā sabiedrības sašutums, ko izraisīja ziņa par Saeimas vēlmi palielināt prezidenta algu un citus augstāko valsts amatpersonu izdevumus. – Valsts prezidenta kungam vienkārši nepaveicās, – saka viens no opozīcijas deputātiem. – Viņu ieraudzīja budžeta apspriešanas procesā, jo viņa atlīdzības pieaugums bija piedāvāts uz otro lasījumu. Prezidenta kungs tika publiski kaunināts, bet visas pārējās valsts augstākās amatpersonas jau bija izgājušas pirmajā lasījumā un tādēļ tikušas cauri bez sabiedrības reakcijas. Sabiedrība, piemēram, nezina, ka valdības pārstāvju un parlamentāro sekretāru algām un reprezentācijas izdevumiem nākamajam gadam papildus budžetā ieplānoti 68 871 eiro. Jāpiebilst, ka Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumus nosaka Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu. Savukārt pārējām valsts amatpersonām atalgojums ik gadu tiek noteikts, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes ieteikto vidējo darba samaksas apmēru, piemērojot koeficientu. Līdz ar to vairākām amatpersonām atalgojumu nākamajā gadā tomēr paredzēts palielināt: premjeram – no 4814 eiro mēnesī šogad līdz 5055 eiro, ministriem – no 4570 eiro līdz 4798 eiro. Saeimas deputātu algas gan paliek līdzšinējā līmenī. Valdība, sākotnēji iesniedzot Saeimā Valsts budžeta likumu, piedāvāja nemainīt arī Valsts prezidenta algu. Taču Valsts prezidenta kanceleja, redzot, ka citām amatpersonām algas tomēr ir palielinātas, uz to bija reaģējusi. Tāpēc Ministru kabinets uz budžeta likuma izskatīšanu 2. lasījumā iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja arī Valsts prezidenta algas palielinājumu, saskaņojot to ar citu valsts amatpersonu – Ministru prezidenta, ministru, Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu – mēnešalgas izmaiņām. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis skaidroja: “Valsts prezidents neizdomāja, ka viņam tagad vajag lielāku algu. Tā ir valsts sistēma, kas paredz algas indeksāciju, ņemot vērā vidējo atalgojumu valstī.” Valsts prezidenta Egila Levita vārdā pagājušajā piektdienā esot nosūtīta vēstule Saeimai. Tajā Valsts prezidenta kanceleja rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt 2020. gadā noteiktajā apmērā. Vai tā būs? Jeb tas ir tikai manevrs tautas nomierināšanai?
Pēc oficiāliem materiāliem sagatavoja
Māra NIZINSKA
Komentāri