Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šo vēstuli rakstu pēc vecāka gadagājuma cilvēku lūguma. Runa būs par kādu pasākumu, kas pilsētā iemantojis popularitāti. Tās ir Latgales Kultūrvēstures muzeja rīkotās “Vēstures mirkļu pieturas”. Pasākumi veltīti dažādiem Rēzeknes vēstures notikumiem, svarīgiem pilsētas un rēzekniešu dzīvē. Īpaši vērtīgi ir tas, ka par šiem notikumiem (pilsētas atjaunošanu pēc kara, lielo objektu celtniecību, pilsētas vēsturiskajiem aspektiem u. c.) muzeja rīkotajos pasākumos stāsta arī vēsturisko notikumu dalībnieki. Tagad viņi ir pensionāri, ļoti cienījamā vecumā. Viņu stāstus svētīgi paklausīties gan skolu jaunatnei, gan senioru vienaudžiem, kuri Rēzeknē dzīvo kopš dzimšanas vai arī atbraukuši šurp vēlākos gados. Bet… Ir viens “bet”, kas attur no muzeja apmeklējumiem gan skolu jaunatni, gan pensionārus: pasākums ir par maksu. Cienījamie kungi, vai jums nav kauns ņemt naudu no seniora — bijušā celtnieka vai sen pensionētās skolotājas, kura saņem gaužām pieticīgu pensiju? Tas ir cinisma kalngals! Jūs teiksiet — neliela maksa, 1,40 eiro. Maizes kukulis vai krējuma paciņa… Jā, viņi maksā no savas niecīgās pensijas vai jaunietis no stipendijas. Maksā, nāk, klausās un pārrunā dzimtās pilsētas vēsturi… Starp citu, dzirdēju, ka 1,40 eiro jūs jau neapmierina, ir plānots ieejas maksu uz “Vēstures mirkļu pieturām” palielināt līdz 2 eiro. Nekur citur Eiropā jūs neatradīsiet tādu “nou-hau” — ņemt naudu no tiem, kuri atnāk dalīties atmiņās par jaunību, par darbu savas pilsētas vai valsts labā. Starp citu… Divi bijušie kultūras jomas darbinieki stāstīja redakcijai brīnumainas lietas par “Gora” ieņēmumiem. Tos, protams, nevar salīdzināt ar muzeja vai “Jorika” ieņēmumiem. Tie ir daudzkārt lielāki. Un tomēr laiku pa laikam (varbūt mēs visu nezinām) “Goram” dome piešķir dotācijas… Gribēju Latgales Kultūrvēstures muzeja administrācijai pajautāt, kāpēc viņi neprotestē pret ieejas biļetēm uz “Vēstures mirkļu pieturām”. Tomēr nejautāju. Pārdomāju, jo nedrīkstu nolikt “zem domes sitiena” muzeja darbinieces, kuras nav iebildušas pret domes pavēli — pelnīt arī ar atmiņu pēcpusdienām, ņemot naudu no Rēzeknes senioriem vai jaunākās paaudzes pārstāvjiem — skolēniem. Ko jūs teiksiet, kungi un domes komiteju deputāti? Jūs balsojat par milzu kredītiem dažādām ekskluzīvām sporta celtnēm. Pasakiet, cik noslogots ir baseins vai jaunais futbola laukums pie upes? Un cik tas izmaksāja? Nezinu, vai šī atklātā vēstule kaut ko mainīs… Domāju, ka arī aģentūrā un komitejā visu nosaka “bosi”. Tomēr pamēģiniet! Vai tad nav kauna lieta no tantiņas, kura vēl pagājušā gadsimta 70-tajos gados strādāja PKK vai uz dzelzceļa, pieprasīt divus eiro par to, ka viņa pastāstīs vai paklausīsies par tiem aizgājušiem laikiem, to laiku darbiem un tikumiem. Starp citu, šos stāstus svētīgi paklausīties jaunajiem, bet arī viņiem, ja sadomā aiziet uz “Vēstures mirkļu pieturu” muzejā, jāpērk ieejas biļete. Jums nav kauns, cienījamie deputāti? Un vēl. Lūdzu, uzskatiet šo vēstuli par redakcijas oficiālu lūgumu atcelt ieejas maksu uz tāda veida muzeja rīkotajiem pasākumiem.
* * *
Pie vienas reizes vēl par dažiem amatpersonu uzvedības sīkumiem. Vienreiz gadā mērs rīko domē svinīgo pieņemšanu, uz kuru tiek aicināti arī Rēzeknes Goda pilsoņi. Elementāras pieklājības normas nosaka — jālūdz kopā ar dzīvesbiedru. Rēzeknē ir citādi. Kāpēc? Varbūt lai nevajadzētu pasūtīt lieku sviestmaizi, lai varētu ietaupīt pusglāzi šampanieša vai krūzīti kafijas? Lai nu kā, bet tāda skopulība ir nekulturālības kalngals. Es jau nerunāju par to, ka dažu labu Goda pilsoni, piemēram, tādu, kurš veselību atstājis pilsētas jaunceltnēs, varētu atvest uz pasākumu ar lepno domes priekšsēža vai viņa vietnieka limuzīnu… Varētu, ja padomāt. Es ļoti ceru, ka “Rēzeknes Vēstu” lasītāji, pilsētnieki, varēs izlasīt avīzē jūsu viedokli šajos jautājumos.
Māra NIZINSKA,
Rēzeknes Goda pilsone
Komentāri