Gan valdība, gan Saeima augustā daudz laika veltīja medicīnas finansēšanas jautājumam nākamajā un turpmākajos gados. Kā “RV” pastāstīja Saeimas deputāti rēzeknieši, finansējuma palielinājums veselības aprūpei no 2018. līdz 2020. gadam no likumprojekta paklusām ticis svītrots. Pazuda arī iepriekš plānotais un likumprojektā iezīmētais pakāpeniskais mediķu darba algu palielinājums — sak, 2020. gads vēl tālu, tad jau redzēs, kā būs. Bez tam nākamajā rudenī nāks jauna Saeima, tā tad arī lems, ko darīt ar brīvās Latvijas hronisko galvassāpi — medicīnas finansēšanu. Daudz vieglāk un vienkāršāk valdošās partijas izlemj jautājumu par finansējuma palielināšanu aizsardzībai. Tur nav par katru miljonu jāatskaitās publiski. Kā nekā — valsts noslēpums. Ažiotāža, kas bija sacelta ap Krievijas karaspēka mācībām “Zapad”, šķiet, pietiekami sagatavojusi Latvijas sabiedrību, lai tā neņurdētu par kārtējo (nākamo) finansējuma palielinājumu aizsardzībai. Valdošo partiju rupori — lielās, superpatriotiski noskaņotās avīzes un daži citi mediji šonedēļ pauduši satraukumu par to, ka Latvijas karavīriem un viņu kolēģiem no ASV, Kanādas, Francijas, Slovēnijas un citām valstīm esot par šauru Ādažu poligonā. Un valdība jau aizvadītās nedēļas vidū bez debatēm atbalstīja jauna pretgaisa aizsardzības poligona veidošanu Nīcas novadā: esošajos poligonos nav kur izvērsties iepirktajām pašgājējām haubicām, arī “stingeriem” vajag lielāku telpu un “komfortu”. Tāpēc arī nolemts no šī rudens līdz 2021. gadam uzsvaru likt uz tā paša Ādažu poligona, Alūksnes novada “Lāčusila”, Daugavpils novada “Meža Mackeviču” un Skrundas pilsētiņas attīstību. Kopumā tas izmaksāšot ap 25 miljioniem eiro. Aizsardzības ministrijas pārstāvis vēl informēja valdību, ka tikšot apzināti bijušie smilšu karjeri un citas vietas, kur varētu ierīkot šautuves. Cik liela nauda tam būs vajadzīga, rēķināšot. Toties katrā pagastā būs sava šautuve. Jāparēķina, cik no mums izspiest, lai pietiktu šiem objektiem. Un tā rēķināšana, visdrīzāk, notiks tuvākajā laikā. Kur nauda poligoniem, tur kāds kriksis var atkrist arī naudas dalītājiem — valdošajām partijām. Jo, raugi, nākamās Saeimas vēlēšanas pēc gada, naudiņa jākrāj. Diezin vai “Vienotības” un no tās atšķēlušies pārstāvji var cerēt, ka letiņi, kā iepriekšējos gados, ies un balsos par viņiem aiz labvēlības vien vai arī ar cerību un ticību, ka tikai Bergmanis kopā ar
lielajiem draugiem
Latviju pietiekami aizsargās. Starp citu, interesanti būtu uzzināt, vai
lielie draugi,
kas kara stratēģijā izglīto mūsu politiķus, vispār zina, kur ir tāda Latvija? Pēc mūsu prezidenta spīdošās uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā daži amerikāņi esot interesējušies, no kādas Latvenijas tas kungs atbraucis. Kamēr mūsējie mēģināja skaidrot, Tramps paguva ievārīt vēl lielāku neskaidrības putru, paužot satraukumu par Nambijas valsts likteni. Tie, kuri savās planšetēs sāka meklēt tādu valsti
(ar cerību, ka Tramps domājis nevis Nambiju, bet Latviju),
noskaidroja, ka ASV prezidents ar vieglu roku sakrustojis divu Āfrikas valstu, Namībijas un Gambijas, nosaukumu… Tā ka Vējonis ar savu slikto anglisko izrunu var īpaši neuztraukties: ASV prezidents arī zvaigznes no debesīm nelasa, ģeogrāfiju nepārzina. Būtu pieņēmis darbā kādu uz ārzemēm vergot aizbraukušu Latvijas skolotāju. Viņa iemācītu… Bet tas tā, starp citu. Lai drusku uzjautrinātu un nomierinātu tos Latvijas iedzīvotājus, kuri gadiem gaida rindu uz magnētisko rezonansi vai gūžas operāciju. Esiet, lūdzu, pacietīgi! Esiet saprotoši! Latvijas politiķiem nav laika domāt par tādiem sīkumiem kā medicīna, māsiņu algas, gadiem garās rindas uz operāciju: jābūvē jauni poligoni, jāpērk “stingeri”, jāuztur pareizā (spalgā) toņkārtā dziesma par apdraudējumu, kas nāk no austrumiem. Vai varbūt arī no Trampa pieminētās Nambijas? Latvija tik bagāta, tik iekārojama zeme… Tikai no tās nez kāpēc turpina bēgt iedzīvotāji — arāji, celtnieki, skolotāji. Āre, kā piepildās viss, ko jau 1991. gadā bija saplānojuši mazās Latvijas
lielie draugi:
mūsu valsts pamazām pārvēršas par praktisko zviedru medību laukiem, par poligonu, kur izvietot un uzturēt bruņotus vīrus no
kandijām, nambijām, ambijām
un citām valstīm. A kū tu padareisi? Rūpēsimies par svešiniekiem. Savējo mums palicis maz, savējie vergo Latvijai draudzīgajās rietumvalstīs…
Māra NIZINSKA
Komentāri