“Sirsnīgi sveicu jūs skaistajos pavasara svētkos — 8. martā! Lai katra diena ir saulaina, bet noskaņojums — vienmēr brīnišķīgs! Novēlu laimi un veselību!
Rēzeknes domes galva” (un paraksts)
Nezinu, kurš tieši domes priekšsēdim ieteica šo propagandas — aģitācijas manevru izsūtīt tūkstošiem rēzekniešu (jauniem un veciem, sievietēm un vīriešiem) krāsainu 8. marta svētku apsveikuma kartiņu; nezinu, kurš viņam nepateica, ka pašam sevi (rakstveidā) nosaukt par galvu ir augstprātības pazīme… Pilsētā mēļo, ka to esot izdomājusi un ieteikusi Smoļickas kundze, kārtējo reizi vēloties nodemonstrēt savu un domes avīzes veidotāju padevīgo attieksmi pret savu darba devēju (ko gan tajā Rēzeknē nesarunā!).
Bet patiesībā nemaz nav svarīgi, kas pilsētas domes priekšsēdim dod tādus izšķērdīgus padomus. Nožēlojami ir tas, ka šie padomi tiek pieņemti un īstenoti. It kā pilsētā nebūtu citu neatliekamu vajadzību, ka atļaujamies tērēt naudu tādiem apsveikumiem vai, piemēram, biezam izdevumam, ar ko rēzekniešus aplaimoja “Rēzeknes namsaimnieks”. Te es domāju biezo avīzi ar brīnumaino Spiča kunga fotogrāfiju pirmajā lapā. Vispār jau fotogrāfija droši vien tādam izdevumam bija vajadzīga. Varu saderēt, ka lielākā daļa Rēzeknes namu iedzīvotāju Spiča kungu, kā saka, dzīvā veidā nemaz nav redzējusi. Viņš reti nolaižoties no saviem otrā stāva augstumiem. Pat ja gadās nopietnas avārijas, kas šad tad notiek “Rēzeknes namsaimnieka” personāla vainas dēļ (kā, piemēram, avārija 18. Novembra ielas 12.c namā), lielais namu priekšnieks cietušos ar savu vizīti neaplaimo. Bet vai nu runa tikai par šo namu. Viena neliela sabiedriska organizācija pērn veica aptauju par “Rēzeknes namsaimnieka” pakalpojumu kvalitāti. Saprotamā valodā iztulkojot birokrātiskā stilā noformētos jautājumus un tādas pašas atbildes, visi atzina tikai vienu izcilu “Rēzeknes namsaimnieka” prasmi — noplēst naudu un nesniegt atskaiti par naudas izlietošanu. Šajā situācijā biezā un dārgā “Rēzeknes namsaimnieka” avīze ir Spiča kunga mēģinājums publiski pašiem sevi paglaudīt pa galvu, atgādinot visiem, ka ir Rēzeknē tāds Spiča kungs, kurš dara labus, tikai labus darbus… Piebildīsim, ka Spiča kunga izdotā avīze Rēzeknē nav vienīgais “Rēzeknes namsaimnieku” slavinošais izdevums. Par šī pašvaldības uzņēmuma labajiem darbiem regulāri raksta domes avīze “Rēzeknes Vēstnesis”. Runā, ka “Rēzeknes namsaimnieks”, tāpat kā daži citi domes pakļautībā strādājošie uzņēmumi, palīdz uzturēt arī vienu biezu privātu avīzi ar sludinājumiem — vārdu sakot, ziedo tās uzturēšanai naudu, ko paņem no večiņas par “nama uzturēšanu vai balkona remontu” (kura patiesībā nebija). Bet atgriezīšos pie sūtījuma, ar kuru pilsētas galva (tā viņš pats sevi nodēvējis) aplaimoja Rēzeknes iedzīvotājus. Nav grūti iedomāties, ko, saņemot atklātni ar smuko pilsētas domes priekšsēža portretu, teica (vai vismaz nodomāja) Miera ielas iedzīvotāji. Nezinu, kāpēc dome tā “mīl” šo Rēzeknes rajonu un šo ielu, pa kuru pilsētnieki dodas arī savā pēdējā gaitā. Kaut gan mūžībā aizgājušie gan jau kaut kā pacietīs šo kratīšanos ceļā uz pēdējo atdusas vietu. Vienreiz mūžā, kas beidzies, droši vien var pieciest. Bet ko darīt tiem, kuri dzīvo šajā ielā? Vasarā dolomīta putekļi (ar kuru palīdzību mūsu viedā dome jau daudzus gadus “labo” Miera ielu) klāj puķu dobes, jumtus, logus. Pavasarī un rudenī applūst pagalmi, dārziņi, ūdens satek akās, pagrabos, mājiņās. Vai tad šos sen aizaugušos, aizplūstošos grāvjus nebūtu jātīra domes struktūrām? “Cik gadus mēs rakstām domei vēstules, ejam uz pieņemšanu pie deputātiem. Viņi kaut ko pieraksta, piekrītoši māj ar galvu. Viens man pat uz pleca uzsita, sak, turies, kamēr dzīvs, kad nomirsi, tev jau būs vienalga, pa kādu ceļu tevi vedīs uz labāku pasauli — laikam tā man to vajadzēja saprast,” raksta Miera ielas iedzīvotājs I. J. Diemžēl mēs, “RV” darbinieki, neko optimistisku ne šim, ne citiem Miera ielas iedzīvotājiem pateikt nevaram. Varbūt tikai to, ka sūdzību rakstītāji drīz paši varēs redzami un taustāmi novērtēt pilsētas domes veikumu un attieksmi pret rēzekniešiem, pret tiem, kuri dzīvo Ezera, Ziedu, Rožu un citās ielās un ieliņās, kas nav pilsētas centrā; pret tiem, kuriem, sasniedzot iespaidīgu jubileju, pašiem jāklibo uz domi, lai saņemtu apsveikumu; pret tiem, kuru domas un viedokli šī dome ignorēja, apvienojot poliklīniku un slimnīcu… Vārdu sakot, sveiciens svētkos, cienījamie rēzeknieši! Kādos? Nav svarīgi! Ja ir vajadzība, domei pietiks līdzekļu izdot vēl vienu biezu avīzi vai nodrukāt atklātnes, tikai nu jau ne ar tulpju, bet, teiksim, ķiršu, ābeļu vai ceriņu ziediem… Miera ielas iedzīvotājiem gan jābūt uzmanīgiem. Krāsainu atklātni apjūsmodami, nedod Dievs, iekritīs ūdens pārpilnajā grāvī vai iespers kādā
simpātiskā
bedrē ielas vidū…
Māra NIZINSKA
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri