Kaut kā nevedas mūsu valstiņai cīņa ar to
kovidu
. Nebēg prom, pagāns! Un tad vēl klačotāji švīkstēs, ka Latvijā neesot valsts pārvaldei vajadzīgo speciālistu. Kā tad nav, ja ministrus maina kā cimdus? Viņķeli no ministres amata atbrīvoja un aizvietotāju sagādāja dažu stundu laikā. Bet patiesībā Kariņam nebija jau, no kā izvēlēties. Komanda šoreiz medicīnas komandiera posteni uzticējusi profesionālam pianistam Danielam Pavļutam. Kā saka Pavļuta frakcijas biedri, Kariņa eksperiments esot pietiekami interesants un izsvērts. Pavļuts ir profesionāls mūziķis, un, kā nejauši izrunājušies “Latvijas Avīzes” žurnālisti, Latvijā, iespējams, turpmāk vēl plašāk tiks praksē izmēģināta jauna pieeja speciālistu izvēlē: “Bakalaura grāds klavieru specialitātē jaunajam ministram palīdzēšot vieglāk tikt galā ar negācijām, kas saistītas ar
kovidu
.” Rīgas garmēļi klačo: pirms promiešanas Viņķele esot atklājusi, ka par jauno ministru speciāli iecels tādu personu, kura spēšot uzrakstīt balādi par vakcināciju: kaut kas taču jāatstāj nākamajām paaudzēm par šo trako laiku… Politiķu aprindās pat netiekot spriests, ar ko šis mūziķis veselības ministra amatā būs izcilāks par Viņķeli. Bet ko tur spriest, ko klausīties citu spriedumos… Galvenais – valdība strādā. Valdība roku tur uz pandēmijas pulsa; rīkojas ātri un izlēmīgi. Kad vienam izcilam dakterim Liepājā vajadzēja steidzīgi glābt kādu slimnieku, pēc zālēm bija steidzami jāsūta transports… uz Rīgu. Kāpēc tā? Tāpēc, ka zāles esot dārgas un tās nevarot pa visu Latviju izdalīt. Preparāts jāglabā “vienās rokās”, tas jātaupa, jo ārstēšanas kurss maksājot divus tūkstošus eiro… (Interesanti, cik mūsu politiķu, arī Kariņa, izpratnē maksā Latvijas ierindas iedzīvotāja dzīvība?) Un vēl viens jautājums, kas pagaidām nav uzdots ne Kariņam, ne viņa valdībai: kur konkrēti
izkūst
Covid-19 seku pārvarēšanai atvēlētie miljardi? Ak, jā, viens tēriņu pants tomēr zināms. Ir tapis pētījums par koronavīrusa ietekmi uz dzīves kvalitāti. Tāds ļoti savdabīgs pētījums, kurā daudz vietas aizņem ieteicamo ēdienu pagatavošanas receptes, kas palienētas no Latvijas Lauksaimniecības universitātes izdotās ēdienu recepšu grāmatas. Un par šo pavārgrāmatu valdība esot atļāvusies izdot pusmiljonu eiro! Nu, tāda ir tā cīņa ar bīstamo vīrusu Latvijas gaumē. Ne jau katra valsts var atļauties pandēmijas laikā izdot pusmiljonu vērtu pavārgrāmatu… Rīgā dažās speciālistu aprindās aizvien skaļāk runā par jau minētajiem un vēl dažiem citiem pandēmijas laikā ieviestajiem naudas tērēšanas paņēmieniem. Naudas, kas it kā esot atvēlēta cīņai ar neganto vīrusu un slimību. “Ak, tu esi slims? Vai, vai! Bet būs vien jāpasēž mājās. Un zāles arī jātaupa – tās ir dārgas.” Toties mūsu visu kopējais ietaupījums atļauj valdības vīriem un sievām brīvi rīkoties ar miljoniem, nē, pat ar miljardiem eiro, kas atvēlēti cīņai ar pandēmiju… Nu ko, Latvijā, kā redzam, netrūkst ietekmīgu vīru un sievu, kuri tādā, ļoti savdabīgā, veidā cīnās ar vīrusu (t.i., ar pavārgrāmatas palīdzību). Grāmata mūsu politiķu izpratnē ir vērtība, it sevišķi, ja vajadzīgiem ļautiņiem grāmatas izdošanai tiek atvēlētas summas, par kādām cīņā ar Covid-19 iesaistītie mediķi pat sapņot neuzdrošinājās. Toties Latvija var lepoties – laikam gan esam vienīgā valsts, kas pandēmijas laikā izdod pusmiljonu vērtu pavārgrāmatu. Nu ko, teiksim valdībai paldies par rūpēm, lasīsim putrām veltītu pavārgrāmatu, tādā veidā apšķebinot dūšu korona… un citiem vīrusiem. Kā redzam, pandēmija veicina nodarbinātības attīstību Latvijā (slimnieku pārvadājumi no Liepājas, Rēzeknes uz Rīgu), ceļ nepieredzētos augstumos putru vārīšanas nozari… Īstais laiks valdībai izteikt pašapmierinātību un vēl dziļāk izvērst putru nozares pētījumus. Tas, ka Liepājā vai Rēzeknē ļautiņi aiziet viņsaulē, tā arī nesagaidījuši zāļu sūtījumus no Rīgas… Pardon! Grūti laiki, un Kariņš zina, kā tos pārdzīvot… Zāles jātaupa. Kaut vai politiskās elites (tfu, tfu…) ārstēšanai.
Māra NIZINSKA
Komentāri