Tas nav nekas jauns: kad divi savā starpā
ecējas
, līdzjutēji atrodas gan vienam, gan otram. Un nav svarīgi, vai kaujas divu kaimiņu valstu armijas vai divi nejauši viens otram uz kājas uzminuši garāmgājēji; vai kaimiņi, kuru naida iemesls ir nepareizi iemīta taciņa pāri svešam laukam. Ienaidam vienmēr iemeslu vieglāk atrast nekā labestīgai rīcībai. To visu saku, sekojot līdzi dažnedažādu cilvēku domu apmaiņai radio un televīzijas pārraidēs, arī presē. Jā, diemžēl arī prese nav bez vainas tautas domu un noskaņojuma sakarsēšanai līdz pat kritiskai temperatūrai. Negribas, bet jāmet akmens dažu, arī Latgales, žurnālistu dārziņā. Nupat vienā avīzē izlasīju rakstu “Pārdevēji gaida Putinu”. Ņemot vērā, ka raksts ievietots nelielā reģionālā avīzē, var uzskatīt, ka žurnālists (ja viņu vispār var saukt par žurnālistu) ar pirkstu parādījis: lūk, lūk, šī pārdevēja lojāli noskaņota pret Putinu –
“pieņemiet mērus”.
Jā, tādos brīžos, kad negudri politiķi cilvēku, valstu, pašvaldību, reliģisko kopienu attiecības saasinājuši līdz vārīšanās temperatūrai, grūti būt mierīgam, nosvērtam – pat, ja politikā no tevis it nekas nav atkarīgs. Bet, ja mēs sevi uzskatām par kristiešiem, tad ir liels grēks piemest skaidas vai pagales vieglprātīgu vai ambiciozu cilvēku sakurtajam kara ugunskuram. Kāpēc es to rakstu? Tāpēc, ka uzskatu par nepieciešamu atbildēt mūsu lasītājam, kurš atsūtījis mums anonīmu vēstuli. Tajā daudz naida pilnu vārdu – pret nupat karā ierautajiem dalībniekiem… “…Kad divi kaujas, vainīgi abi,” teica mans kaimiņš Aloizs, vecs, pieredzējis mežsargs. Viņam taisnība – to dzīve simtreiz pierādījusi. Un mums visiem sarežģītās dzīves situācijās to vajadzētu atcerēties un darīt visu, lai kaušļus vestu pie prāta. Ar vārdiem vai rīcību. Arī šajā slaktiņā, kas pašreiz notiek Ukrainā. Nav svarīgi, ar kādiem cēliem nodomiem tie vai citi karošanas fani savulaik mēģināja attaisnot karošanu Afganistānā, Irākā, Vjetnamā vai tagad Ukrainā – šāviņiem, zalvēm un sprādzieniem nav attaisnojuma. Ja politiķi, lieli un mazi, tautas vēlēti vai diktatori, neprot nodzēst gruzdošu kara ogli, ļaujot tai uzplaiksnīt par liesmu, viņi nav politiķi, bet bandīti, un nav svarīgi, kur viņi pieplok pie šautenes vai lielgabala tēmekļa – Ukrainā, Afganistānā, Irākā… Karam nav attaisnojuma.
Māra NIZINSKA
Komentāri