Ļ. cien. Ministru prezidentei L. Straujumas kundzei
Nosūtām Jums rakstu par vērienīgu krāpšanas akciju, kuras rezultātā sākta lielas lauku saimniecības, akciju sabiedrības “Nagļi” izputināšana. Viena šīs sabiedrības akcionāra “Daugavpils dzirnavnieka” bankrots pats par sevi ”Nagļus” nekādi neiespaidotu, jo “Daugavpils dzirnavnieks” praktiski “Nagļu” ekonomiskajā dzīvē nepiedalījās. Bet arī netraucēja.
Pašreiz situācija mainījusies. Ar Maksātnespējas aģentūras tiešu vai netiešu palīdzību akcijas nonākušas cilvēku rokās, kuri nodarbojas ar zemes un citu nekustamo īpašumu izkrāpšanu, spekulācijām utt. Par šādām darbībām minētie cilvēki jau agrāk tiesāti. Tagad viņi kļuvuši par lielas saimniecības zemju, dīķu un citas mantas īpašniekiem. Saimniecības “Nagļi” pastāvēšana apdraudēta. Uzskatām, ka notikušais ir Maksātnespējas aģentūras apzinātas rīcības sekas. Latvijas likumi atļauj aģentūrai minimāli informēt vai vispār neinformēt mazos īpašniekus par izsolēm, par bankrota procedūras norisi. Maksātnespējas aģentūrai valdības piešķirtās tiesības par visām procedūrām ziņot tikai “Latvijas Vēstneša” elektroniskajā versijā ir uzskatāmas par speciāli krāpniekiem izkārtotu iespēju tikt pie maksātnespējīga uzņēmuma aktīviem. Vienkāršam lauku cilvēkam nav ne iespējas, ne prasmju uzmanīt elektroniskos medijus. Pēc vietējo juristu domām, otra dāvana blēžiem būs Maksātnespējas aģentūras (vai valdības?) iecere arī maksātnespējīgu uzņēmumu aktīvu izsoles turpmāk rīkot tikai elektroniski (!!).
“Rēzeknes Vēstu” lasītāji būs pateicīgi saņemt atbildi uz jautājumu: kam tieši pieder šī ideja, kas to virza un kādu labumu, valdībasprāt, tā nesīs sabiedrībai?
“Rēzeknes Vēstis” savu lasītāju uzdevumā lūdz Jūs uzdot prokuratūrai veikt pārbaudi “Nagļu” aktīvu izpārdošanas lietā, noskaidrot, kas tieši atbildīgs par to, ka lielākā akciju, zemes un citu zivsaimniecības īpašumu daļa nonākusi personu rokās, kuras jau tiesātas par zemes izkrāpšanu no zemniekiem; noskaidrot, kuras personas pieņēma lēmumu pārdot “Daugavpils dzirnavniekam” piederošās Nagļu zivsaimniecības akcijas, bet pēc tam arī zemi Sarmītei Kangro, Vitautam Teličenam, Gintaram Teličenam, Aldonai Šlukai; kas tieši noteicis zivsaimniecības zemes smieklīgi zemo cenu (70 eiro par hektāru); kur un kad notikusi “Daugavpils dzirnavniekam” piederošo akciju izsole, kādi izsoles dalībnieki reģistrēti.
Latvijas ekonomiskā un politiskā situācija patlaban nav vienkārša. Valdībai jādomā arī par budžetu, Sīrijas bēgļu izvietošanu, tomēr, mūsuprāt, valdības galvenā rūpe — savas valsts iedzīvotāji, un nav pieļaujams, ka Latvijas iedzīvotāji ar valsts struktūru “rūpēm” un svētību tiek pārvērsti ekonomiskajos bēgļos.
“Rēzeknes Vēstu” lasītāji būs pateicīgi par skaidrojumu un palīdzību šīs lietas izmeklēšanā.
Vienlaikus vēlos atgādināt, ka neesam saņēmuši atbildi pēc būtības uz Jums un Mūrnieces kundzei sūtīto Lūznavas pagasta iedzīvotāju vēstuli, kurā uzdots jautājums: kas tieši atbildīgs par to, ka Lūznavas arodskola, kuras renovācijā pirms gada tika ieguldīti lieli līdzekļi, šogad tika slēgta. Tajā pašā laikā piešķirti miljonos skaitāmi līdzekļi jaunas arodskolas celšanai Rēzeknē. Mēs gribam zināt, kas lobēja šo projektu, kas atbildīgs par Lūznavas iznīcināšanu.
Problēmas, ar kurām mēs vēršamies pie Jums, Latgales lauku iedzīvotājiem ir izdzīvošanas jautājums. Mēs ceram, ka arī valdībai šis jautājums nevar būt pavisam vienaldzīgs.
Cerot uz palīdzību un skaidrojumu,
“Rēzeknes Vēstu” redaktore Māra Nizinska
Komentāri