Vairs tikai trīs mēneši — līdz Latvijas simtgadei. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību rīkošanai. Atbildīgās amatpersonas uzstājas ar patosu pilnām runām par saviem sasniegumiem, atsaucoties uz statistikas rādītājiem, kur viss ir vienkārši, — ir tikai skaitļi, un aiz tiem slēptās cilvēku ciešanas nav redzamas. Uz 456 700 pensionāriem vidējā vecuma pensija ir 297,61 eiro mēnesī, kur lielākā ir 19 000 eiro (!) mēnesī, mazākā — 70,43. Minimālā pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kam piemērots koeficients 1,1 (70,43 eiro, invalīdam kopš bērnības — 117,39 eiro). Vecuma pensiju saņem aptuveni 456 700 iedzīvotāju, invaliditātes pensiju — aptuveni 74 400 iedzīvotāju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 64 eiro mēnesī — aptuveni 21 000 iedzīvotāju. Vidējā alga valstī 2017. gadā bija 900 eiro mēnesī, bet šogad, iespējams, sasniegs 997 eiro. 4124 iedzīvotāji saņem vairāk nekā 6000 eiro mēnesī. Minimālā alga ir 430 eiro mēnesī (uz rokas 346,16 eiro), bet dzīvokļa īrei nepieciešami 350 eiro. Pat, ja uz papīra alga ir 500 eiro mēnesī, tad uz rokas tie ir 391,71 eiro. Un tādu minimālās algas un mazāku ienākumu saņēmēju ir aptuveni 251 200 strādājošo. Šiem cilvēkiem kā glābšanas riņķis tiek pasviesti ātrie kredīti, kas iznīcību tikai paātrina, nododot šos izmisumā iedzītos cilvēkus zvērināto tiesu izpildītāju
gādīgajās
rokās
(parādu verdzībā).
Nevar noliegt, ka daudzi Latvijā turīgi kļuva, tieši pateicoties tiesībsargājošo iestāžu bezdarbībai, bet ļoti liela tautas daļa tika iedzīta nabadzībā tikai tādēļ, lai daži kļūtu ļoti turīgi. Kopš 2014. gada janvāra netiek aprēķināts iztikas minimums valstī, bet ir noteikts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 64 eiro apmērā, acīmredzot ziepēm, striķim un ķeblītim. Latvijā cilvēki nesūdzas par saviem smagajiem dzīves apstākļiem, jo sūdzēšanās draud ar apkārtējo apsmieklu, un palīdzības prasīšana bieži vien beidzas ar bērnu izņemšanu no ģimenes. Tas, ka Latvijā nav skaļu protesta akciju, nav deputātu nopelns, jo Latvijā iedzīvotāji savu protestu pret notiekošo nepauž skaļos protesta mītiņos, bet protestē, aizbraucot no valsts, kurā jūtas nevajadzīgi un atstumti. Tie, kuri nespēj aizbraukt, bieži vien izdara pašnāvību. Ja cilvēki skaļi neprotestē, tas nenozīmē, ka valstī viss ir kārtībā un var milzīgus līdzekļus tērēt svētku svinēšanai. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka Latvijas Republikas 12. Saeima pieņēma valsti ar 1 990 100 iedzīvotājiem, bet nodos nākamajai Saeimai ar apmēram 1 920 000 iedzīvotāju (par 70 tūkstošiem mazāk). 9. Saeima pamanījās zaudēt aptuveni 164 100 iedzīvotājus. Bet tas, ka Latvijā mirstība krietni pārsniedz dzimstību un iedzīvotāju skaits ir krietni sarucis, netraucē deputātiem sevi slavēt un prasīt algas pielikumu. Protams, dažos mēnešos nevar izlabot visas 27 gados pieļautās kļūdas, taču ir iespēja vismaz nedaudz pacensties novērst to kaitējumu, kas ir nodarīts iedzīvotājiem. Kā viens no risinājumiem alternatīvai naudas tērēšanai tika piedāvāts svinībām paredzētos līdzekļus novirzīt ar vēzi slimo ārstēšanai, bet atsaucību Saeimā un Ministru kabinetā šāds priekšlikums nav guvis. Velti cerēt, ka deputāti šajos mēnešos gribēs un varēs aprēķināt reālo iztikas minimumu un pielīdzinās šim iztikas minimumam minimālo algu un pensiju, kā arī noteikt, ka ienākumi iztikas minimuma apmērā nav apliekami ar nodokļiem. Tāpat velti cerēt, ka deputāti beidzot apturēs ātro kredītu iznīcinošo darbību Latvijā. Tomēr ir kāda lieta, ko deputātiem vajadzētu izdarīt līdz simtgades svinībām, un tas neprasīs nekādus ieguldījumus no Valsts kases. Vajadzētu atbrīvot cilvēkus ar maziem ienākumiem no parādsaistībām, jo no ienākumiem, kas mazāki par minimālo algu, tāpat neko nedrīkst piedzīt. Tā būtu krietni vērtīgāka dāvana šiem cilvēkiem, nekā daudzie koncerti un salūti.
Edgars PAULS
Komentāri