Valsts kontrole (VK), vētījot veselības aprūpes sistēmu, pētījusi, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos. Diemžēl atklājies, ka daudzos pagastos ne ģimenes ārsts, ne feldšeru punkts iedzīvotājiem nav pieejams, un te atbildība jāuzņemas gan Veselības ministrijai, gan novadu pašvaldībām. VK aicina Veselības ministriju definēt, kas ir pieejama veselības aprūpe, un vienoties par atbildības sadalījumu ar pašvaldībām, lai cilvēki nepaliktu bez mediķu palīdzības. Revidenti atsaucas uz pētījumu, ka 11 procenti pacientu ģimenes ārstu nav apmeklējuši attāluma, transporta trūkuma vai transporta izmaksu dēļ. Veselības aprūpes pamatprincips ir pieejamība visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, norāda VK. Ja ģimenes ārsts vai cits mediķis nav pieejams, pacienti drīkst saukt ātro palīdzību. Revīzijas laikā apkopoti dati par visiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītajiem izsaukumiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionālajos centros 2014. gadā un 2015. gada pirmajā pusgadā. Konstatēts, ka no visu izpildīto neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaita procentuāli vislielākais izsaukumu skaits pie pacientiem ar hroniskām saslimšanām bija Latgalē un Kurzemē. Tāpēc ārstu pieejamība pētīta tieši šajos reģionos, apkopojot septiņu Latgales un sešu Kurzemes novadu datus par veselības aprūpes pieejamību šo pašvaldību 154 pagastos. 45 pagastos uz vietas nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietas (no tiem 30 pagastos uz vietas nav arī feldšerpunktu). Piemēram, Latgalē, Dagdas novada Andzeļu, Bērziņu, Dagdas un Ķepovas pagasts ir iekļauts ģimenes ārstu pamatdarbības teritorijā, tomēr šajos pagastos nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietas un nav arī feldšerpunktu. Kurzemē Saldus novada Šķēdes pagasts nav iekļauts neviena ģimenes ārsta pamatdarbības teritorijā, un tur nav arī feldšerpunkta. Vairākos pagastos iedzīvotājiem ir jāmēro vairāk nekā 20 kilometri, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, teikts ziņojumā. Latgalē no 54 ciemiem piecos iedzīvotāji, izmantojot sabiedrisko transportu, nevar vienas dienas laikā nokļūt pie ģimenes ārsta vai feldšera un atgriezties mājās. Līdzīga situācija arī Kurzemē. Vairākos pagastos vispār nav pieejams sabiedriskais transports. VK uzskata, ka daļā pašvaldību iedzīvotājiem nav nodrošināta pietiekama veselības aprūpes pieejamība, tāpēc Veselības ministrijai būtu aktīvi jārīkojas. Atsevišķās situācijās saskatāma nepietiekama pašvaldības iesaiste, bet revīzijā iesniegtā informācija norāda arī uz problēmām, kuru risināšanā būtu nepieciešama tieša Veselības ministrijas iesaiste. Piemēram, Talsu novada pašvaldība norāda, ka likumā nav noteikti kritēriji, kas raksturotu veselības aprūpes pieejamību. Pašvaldība norāda, ka tā var nodrošināt telpas ģimenes ārstu pieņemšanas vietām katrā pagastā, diemžēl valsts nav nodrošinājusi ģimenes ārstu pietiekamību, un pašvaldība nevar ietekmēt ārstu izvēli prakses vietas ierīkošanā. Arī Saldus novads skaidro, ka neviens ģimenes ārsts nav izrādījis interesi atvērt ģimenes ārsta praksi Šķēdes pagastā. Tomēr vairākas pašvaldības, ko apzināja revidenti, centušās uzlabot situāciju, piemēram, Viļānu novada pašvaldība ir lūgusi Nacionālā veselības dienesta Latgales nodaļu izskatīt jautājumu par Dekšāres feldšeru punkta finansēšanu. Preiļu novada pašvaldība lēma par feldšeru punkta atvēršanu Saunas un Pelēču pagastā. Grobiņas novada Gaviezes un Grobiņas pagasta feldšerpunktos reizi mēnesī jau pieņem arī ģimenes ārsts.
“Neatkarīgā”
“RV” REDAKCIJAS PIEBILDE. Ne mazākas problēmas lauku iedzīvotājiem sagādā zāļu iegāde. Lielākais vairums pēc zālēm brauc uz Rēzekni. Audriņos, piemēram, bija neliels kiosks doktorātā. Nu tas ciet: neatmaksājoties tādu uzturēt. Tā kā zāļu tirgošana Latvijā ir privātbizness, sagaidāms, ka aptieku punktu (kiosku) likvidācija laukos turpināsies. Kur meklēt palīdzību? Valdība Latvijā ne par ko nav atbildīga. Tiešām, ne jau valdība slēdz mazos uzņēmumus, aptiekas, veikalus laukos. Tādus lēmumus pieņem paši šo iestāžu īpašnieki. Tikai… Labi būtu, ja mēs, kaut ejot pie vēlēšanu urnām, atcerētos, ka valdošā virsotne vainīga pie tā, ka Latvija kļūst arvien tukšāka; ka nevienā citā ES valstī nav tā, ka medicīna ierindas cilvēkam ir praktiski nepieejama; ka zāles nevaram nopirkt divu iemeslu dēļ: tās ir nesamērīgi dārgas un pēc tām jābrauc uz pilsētu. Vienam — 20, citam — 50 kilometru.
Tāda postaža! Par godu Latvijas simtgadei?
Komentāri