Pirms pāris mēnešiem mediju telpā kā karsta bija ziņa par eksprezidenta Gunta Ulmaņa neielaišanu Saeimas ēkā. Atceros, kā skolotāja mums, trešās klases skolēniem, 1958. gadā stāstīja par līdzīgu notikumu pie Smoļnija vārtiem Petrogradā, šķiet, 1918. gadā, kad latviešu tautības sargkareivis Ļeņinu bez caurlaides neielaida. Proletariāta vadonis sagaidīja sardzes priekšnieku Petersu, arī latvieti, kurš tūlīt gribēja sargkareivi bargi sodīt, taču Ļeņins to nepieļāva. Sargkareivis ir pelnījis uzslavu, jo ir priekšzīmīgi pildījis savus pienākumus. Viņi abi, gan Ļeņins, gan Ulmanis, taču apzinājās, ka ies ne tikai uz tirgu skābus kāpostus pirkt. Šī bija tāda liriski vēsturiska atkāpe, lai iesildītos, bet tagad gan pie lietas. Par ko tad visvairāk vajadzētu domāt un uztraukties? Manuprāt, pašvaldību vēlēšanu likumdošanā ir daudz nepareizību. Pašvaldības taču nodarbojas galvenokārt ar saimnieciskiem, sociāliem utt. darbiem savā teritorijā, politikas ir ļoti maz, tad kādēļ kandidēt vēlēšanās var tikai no partiju sarakstiem? Tādēļ jau tiek dibinātas Pampāļu, Bambāļu un citas dīvainas partijas, lai tikai tiktu pie siles (krēsla). Uzskatu, ka partiju sistēma Latvijā ir ļoti degradējusies. Vērojot, piemēram, Āboltiņas un Zaķa izdarības iepriekšējo Saeimas vēlēšanu laikā un pēc tām, katram normālam cilvēkam zūd vēlme iet politikā un stāties kādā no nenormāli daudzajām partijām, kurām ļoti bieži ir īss mūžs, nav nopietnas politiskas idejas, ir tikai mērķis iesēsties siltos krēslos. Vismaz vietvaru vēlēšanās jāļauj startēt arī bezpartejiskiem kandidātiem, jo partijnieki ir tikai daži procenti no kopējā iedzīvotāju skaita — partiju sistēma tautā nav populāra, un pie amatiem (krēsliem) atkal tiek tikai daži procenti partiju biedru. Vai mums vajag pompozu un dārgu Latvijas simtgades svinēšanu, ja liela daļa strādāt un arī vairoties spējīgo tautiešu ir svešās zemēs, bet mūsu lauku skolas un arī lauki vispār milzu ātrumā tukšojas un mums jāmeklē darbinieki ārzemēs? Ja šodien vēl nē, tad rīt noteikti. Mums ir ļoti, ļoti daudz visvisādu iestāžu, organizāciju, valsts pārvaldes struktūru, kas nevienam klibam sunim nav vajadzīgas. Piemēram, Privatizācijas aģentūra. Masveidīgās privatizēšanas sen jau beigušās, palikuši vien daži stratēģiski objekti (Inčukalna gāzes krātuve, “Lattelecom”, “LMT”), par kuru likteni vienalga lems valdība, Saeima un dažādi dārgi konsultanti, bet ne aģentūra. Arī kad, paklausot Briseles spiedienam, par apsmiekla cenu (aptuveni pusotra līdz divu gadu bankas peļņas apjoms) Straujuma pēdējā mirklī pārdeva toreiz valstij piederošo un labi pelnošo banku “Citadele”. Kur pazuda daudzo bankas ēku vērtība, infrastruktūras un aprīkojuma vērtība? Privatizācijas aģentūra Straujumas avantūrai nepiekrita, un steidzīgi bija jānomaina tās vadītājs. Un nevajadzēja nekādu konkursu! Pāris dienas, un paklausīgu aģentūras vadītāju atrada. Vajadzīgo, derīgo iestāžu darbinieku skaits ir neprātīgi, pārspīlēti liels. Nu, piemēram, Ikšķiles skolotājs gandrīz viens pats sarēķināja skolotāju algu reformas projektu tikpat labi kā Šadurskis ar matemātiķa izglītību un 200 (aptuveni divi simti!!!) savas ministrijas darboņu palīdzību. Pārdesmit, nu labi, divreiz pārdesmit, tātad 40 darbinieku Šadurska ministrijā būtu atliku likām gana. Paņemsim Zolitūdes procesu. Visvisādi eksperti, izmeklētāji, projektu uzraugi un Dievs vien zina kas vēl pēta projektu dokumentācijas, dažnedažādas skrūves, kas turēja kopā betona gabalus, un daudz ko vēl un meklē, kurš nu būs tas vainīgais, vai vainīgie. Vai tad tiešām neviens eksperts, izmeklētājs, uzraugs utt. neapjēdz, ka neviena jumta vai pārseguma kons-trukcija nav spējīga izturēt kāda idiota (pēc eksprezidenta Andra Bērziņa vārdiem, slepkavas) izfantazēta bērnu rotaļu un atpūtas laukuma būvēšanu uz veikala jumta. Ja jumts rēķināts, piemēram, trīs vai piecu tonnu sniega slodzei, tad kādēļ tur vajadzēja kraut virsū augsni puķu dobēm, granti, būvniecības tehniku, 12 paletes ar bruģakmeņiem un pēdējās divās dienās pirms traģēdijas vēl piecas tonnas dienā kaut kādus materiālus (informācija no LTV1 un laikraksta “Diena”). Katrā ziņā uz “Maximas” jumta pirms katastrofas bija daudzi desmiti tonnu mantu, kas tur nedrīkstēja būt! Nu, ļautiņi mīļie! Vai tad nav skaidrs, ka desmit vai vēl vairākkārtīga pārslodze jebkuru jumtu sagraus. Jūsu acu priekšā ir vainīgais — tas, kurš izdomāja bērnu rotaļu laukumu uz jumta, un tas, kurš to būvēja. Punkts. Vajag taču atvērt acis, ieslēgt smadzenes un aizvākt kukuļus gaidošos makus! Lūdzu, izbeidziet tiesāšanās cirku Ķīpsalas hallē. Toreizējam premjeram Dombrovskim gan uzradās ļoti labs iegansts demisijai, lai droši varētu startēt vēlēšanās uz labu krēslu Briselē blakus Junkeram. Valdim tas tiešām sanāca veiksmes stāsts! Nevajag muļķot un tracināt tautu! Apriebies. Mūsu tieslietu sistēma ir absolūti nespējīga, impotenta. Tieslietu ministram Rasnačam nekavējoties jādemisionē — tad nebūs blamāžas ar skapjiem vai rabarberiem. Ģenerālprokurors Kalnmeiers jau pirmajā dienā pēc stāšanās amatā plašsaziņas līdzekļos sūdzējās, ka viņa telefonā dzirdami krakšķi: viņu noklausās. Ja ir aizdomas, tad meklē, okšķerē, nevis sūdzies plašsaziņas līdzekļos! Maizītis? Sākotnēji, kad viņš atnāca no Cēsīm uz Rīgu, šķita, ka viss ir kārtībā. Šodien ir putra un nesaprašanās. Datora zādzība no Maizīša dzīvokļa jau ir absolūts kuriozs. Satversmi sargāt jāvar, bet savu dzīvokli nosargāt nevīžo! Priecājos, ka nupat būros salikti vairāki mēra un sāta sajūtu zaudējuši maksātnespējas administrētāji. Likumdošana šinī jomā mums ir galīgi greiza.
(Turpinājums nākamajā “RV” numurā.)
Pensionārs Pļaviņu novadā
Komentāri