Jau divi gadi pagājuši kopš tā laika, kad Saeimas opozīcija izcēla saulītē un ar blīkšķi nosūtīja Saeimai likumu par zaļo enerģiju. Atgādināšu, ka opozīcija ar savu balsotāju palīdzību savāca apjomīgu materiālu un pierādīja, ka ar labējo un valdošo partiju labvēlību no katra Latvijas iedzīvotāja, kurš lieto elektroenerģiju, vairāku gadu garumā tiek iekasēts tā saucamais “zaļais nodoklis”. Visa elektroenerģija Latvijā it kā tiek ražota ar dažādu uz upēm uzcelto elektrostaciju palīdzību, un tādēļ elektroenerģijas lietotājiem ir jāmaksā kaitējums, kuru dabai (pārsvarā – upēm) nodara dažādas uz upēm uzceltās HES. Kad piekasīgie žurnālisti ar sabiedrības atbalstu ieguva faktus, tad izrādījās, ka šādas elektrostacijas Latvijas upēs ir viena divas, un viss. Bet par
zaļo
elektroenerģiju apķērīgie biznesmeņi ar valdības atbalstu nosauca pat enerģiju, kuru ražo daudz kur uzstādītās dīzeļiekārtas un motori. Valdošās
āboltiņas, ašeradeni
un citi zināja par neeksistējošu vai gandrīz neeksistējošu
zaļo
enerģiju, taču izlikās par akliem un kurliem. Vēl jo vairāk, atļāva celt
zaļās
elektrostacijas jauniem un apķērīgiem biznesmeņiem, kuri tikai skata pēc kaut ko ražoja ar novecojušām dīzeļiekārtām un motoriem. Kad tas viss nāca gaismā, skandāls bija liels: visus šos gadus labējo partiju pārstāvji no mums, ierindas elektroenerģijas lietotājiem, “noplēsuši” savām vajadzībām četrus miljardus eiro. Derētu pieprasīt, lai atdod atpakaļ. Tikai kam pieprasīt? Vienu jau nav, citi ir tālu: kāds atrodas saulainā Itālijā kā sūtnis, bet kāds turpina tautai “kalpot” valdības rindās vai Saeimā… Pamēģini, aizstiepies līdz viņiem! Bet lauku večiņa Vaļa vai pilsētas tēvocis Jānis tā arī turpina maksāt brangu nodokli par
zaļo
enerģiju, kas nebūt nav zaļa. Gluži otrādi, to ražo dīzeļmotori un citas iekārtas, kuras darbojas uz naftas produktu bāzes. Kad tika publicētas pirmās ziņas par nezaļu zaļo enerģiju, par kuru mēs maksājam kā par zaļo, vairākās Latvijas vietās izskanēja prasība: lai tautai visādi tur
ašeradeni
un
āboltiņas
atdod nozagtos četrus miljardus. Šo
āboltiņu
pēcteči Saeimā un valdības rindās nedaudz nobijās. Bet vēlāk nomierinājās. Tauta – tas ir aitu bars: parunās Ašeradens (viens no
zaļās
elektrības nodokļa dibināšanas tēviem), un viņi (tas ir, mēs) atkal par viņu nobalsosim. Un ne tikai mēs. No
zaļā
nodokļa savas dividendes saņem to dīzeļmotoru un citu iekārtu īpašnieki, kuri apgādā pilsētniekus ar siltumu vai… Man grūti visus nosaukt un uzskaitīt. Fakts, ka
zaļais
nodoklis, kas nebūt nav zaļš, bet vairāk smird pēc dīzeļmotoru un citu motoru izplūdes gāzēm, ir dažādu dīzeļmotoru, elektromotoru un ogļmotoru saimniecību zelta dzīsla. Uzmanīgāk aplūkojiet kaut vai savu maksājumu par siltumu. Tajā jūs atradīsiet apliecinājumu tam, ka maksājat zaļās enerģijas nodokli, lai gan jūsu konkrētā TEC vai katlumāja apkurei izmanto gan ogles, gan naftu. “Naudas noplēšana” turpinās. Bet kāpēc gan ne? Atnāks vēlēšanas, un visu līmeņu politiķu aplaupītā večiņa Paulīne tik un tā nobalsos par to pašu apķērīgo mēru, par to pašu smaidīgo Ašeradenu, kuru zinoši ļaudis uzskata par vienu no
zaļās
elektrības (kas nebūt nav zaļa) idejas tēvu. Ja man kāds jautātu: kura no Baltijas republikām uz citu republiku fona atšķiras ar savu valdošo kungu izdomas bagātību, es nedomājot atbildētu: Latvija. Igaunijas vai Lietuvas valdībai vairāku gadu garumā nav ienākusi prātā doma par savas tautas “apdīrāšanu”, ieviešot
zaļās
elektrības nodokli, kuram nebūt nav svaiga upes smarža un kurš neatšķiras ar ūdenskritumu šalkoņu. Tieši pretēji – tas smird pēc šmaukšanas un uzņēmēju, mediķu un visu citu meistarīgi sarīkotas vecmāmiņu un vectētiņu aplaupīšanas… Izņemot
ašeradenu, āboltiņu
un citus Saeimas un valdības valstsvīrus, kuri lieliski zina par šo
zaļumu
un turpina mūs visus aplaupīt…
Māra NIZINSKA
P.S. Sūdzēsimies? Tikai kam?
M. N.

Komentāri