Avīzes, radio un televīzijas pārraides skaidro, kas pie tā vainīgs, cītīgi mājot ar mietu uz austrumu kaimiņa pusi. Draudi no turienes novērtēti tik augstu, ka jau gatavs un valdībā teju teju tikšot pieņemts lēmums par žoga būvēšanu uz austrumu robežas. Tas gan būšot ar speciāliem caurumiem, ko atstās ik pēc 90 kilometriem. Kāpēc, kādā nolūkā? Uz šo jautājumu neatbild ne Straujumas kundze, ne aizsardzības ministrs Bergmaņa kungs. Kā saka kāds “RV” lasītājs, caurumi vajadzīgi, lai ievilinātu šeit “zaļos cilvēciņus” un tos pa vienam likvidētu… Izskatās, ka mūsu valdības vīru un sievu galvas tā sagriezušās uz austrumiem, ka citas debespuses valdošie neredz. Vai arī negrib ne redzēt, ne apjaust, ka briesmas draud pavisam no citurienes; ka visi Rietumu specdienesti tā arī nespēj atrast Parīzes traģēdijas galveno organizētāju un režisoru. Par to Latvijas televīzijā un radio mums vai ik pēc stundas atgādina kāds diktors vai politiķis. Lai mūs nomierinātu? Nē, lai piespiestu pie zemes, lai piespiestu cilvēkus klusēt, nesūdzēties par politiķu nekaunību, nemākulību un nevēlēšanos kārtot valsts un pavalstnieku saimnieciskās un sadzīves lietas… Otrdien Rīgā kultūras darbinieki rīkoja piketu, protestējot pret valdības plāniem no jaunā gada ar pievienotās vērtības nodokli aplikt arī ieņēmumus par koncertiem, teātra izrādēm. Vai protesti tiks ņemti vērā? Protams, nē. Bruņošanās, žogu celšana uz austrumu robežām, NATO kontingenta uzturēšana prasa no Latvijas tik lielus līdzekļus, ka nebrīnīsimies, ja finanšu ministrs Reirs un premjere aplaimos mūs ar aizvien jauniem nodokļiem. Kaut gan pareizāk būtu teikt nevis “aplaimos”, bet jau aplaimojuši, jaunajā 2016. gada budžetā ierakstot fantastiskus izdevumus drošības stiprināšanai un pasākumiem, kas Latvijas tautsaimniecībai pašreiz vajadzīgi ne vairāk kā sunim piektā kāja. Piemēram, jauna dzelzceļa izbūvei (lai gan neviens tā arī nav paskaidrojis, kas būs tie pasažieri, kuri piepildīs vagonus, lai no Tallinas caur Latviju (te vilcienam gandīz nepieturot) dotos uz Vāciju). Neviens tautai negrasās skaidrot, kāpēc jau nākamā gada valsts budžetā jāparedz desmiti miljoni Latvijas simtgades svinēšanai. Šos miljonus arī savāks no mums visiem, palielinot kultūras pasākumu biļešu cenas (to vēl varētu pārdzīvot); iekasējot PVN no tās naudas, ko katru mēnesi maksājam par namu apsaimniekošanu. Atgādināšu, ja kāds aizmirsis, ka no jaunā gada visādi “namsaimnieki”, kas jau tāpat katru gadu ceļ savu pakalpojumu cenas, maksai, ko iekasē par namu apsaimniekošanu, uzliks pievienotās vērtības nodokli (21%). Ja tantiņa šodien par savu dzīvokli “Namsaimniekam” maksā 20 eiro mēnesī, no jaunā gada no viņas “noplēsīs” par četriem pieciem eiro vairāk. Valsts labā? Latvijā valdošās kastas labā? Šonedēļ redakcijā bija iegriezies kāds aktīvs pensionārs. Ar priekšlikumu — aicināt cilvēkus parakstīties par referendumu. “Vajag padzīt šo Saeimu un valdību. Viņi Latvijas iedzīvotāju lielāko daļu novedīs līdz ubaga tarbai. Viņiem nospļauties par to, ko domā Latvijas cilvēki. Pensionārus, kuri ar savu niecīgo pensiju nereti “stutē” bērnus un mazbērnus, augsta valsts amatpersona nekautrējās apsaukāt un izmēdīt. Un kāds ir tas pensijas pielikums, ko galu galā atļāvās maksāt? Divi trīs eiro?!” tā pensionārs. Ja jau vecs vīrs, kurš visu mūžu kalpojis Latvijai — strādājis, audzinājis bērnus un mazbērnus, gatavs pat mājas apstaigāt un vākt parakstus par referendumu, tas spilgti apliecina, ka (kā teica viens proletariāta vadonis)
apakšas
jau tik tikko spēj paciest izburbējušo augšu mazspēju un liekulību. Diemžēl pagaidām tām
augšām
no mums, kas esam apakšā, nekas nedraud.
Augšas
šo brīvības gadu laikā (tikai kam tad Latvijā ir tā īstā brīvība?) sevi labi nodrošinājušas, pieņemot likumus, kas viņus — politisko augšu dievekļus — aizsargā. Referendums tā sauktajā brīvajā Latvijā nav iespējams: Saeima ar gudru ziņu pieņēmusi lēmumu, ka jāsavāc 150 000 parakstu par referenduma rīkošanu, citādi — nekā… Aktīvais rēzeknietis man piekrita: tik daudz parakstu un vēl par naudu savākt neizdosies. Valdošās
solvitas, ināras, maizīši, eināri, dzintari
u.c., pieņemot šo likumu par referendumu, sevi lieliski nodrošinājuši — sēdēs tur, augšā, zags un izsaimniekos, atrodot saviem tēriņiem aizvien jaunus aizbildinājumus. Ne tauta var viņiem ko pieprasīt, ne pavēlēt, viņi kalpo tikai sev. Un vēl — dažādiem
raikomiem
un
obkomiem
. Jo tas viņiem ir izdevīgi.
Māra NIZINSKA
Komentāri