Lai gan augusts ir vasaras mēnesis, tas tomēr jau uzvilcis rudens darba drēbes un apavus. Zemnieki rosās labības laukos, ģimenēs sieviešu personāls saplānojis braukšanu un iešanu uz pilsētas veikaliem: jāsapoš bērni jaunajam mācību gadam. Aizies (vai aizbrauks) ģimene rīt uz Aglonu, palūgs Dieviņu… un sāks skaitīt, ko var atļauties bērniem nopirkt. Lai gan tiesībsargs J. Jansons publiski paziņojis, ka vecākiem jāpērk tikai apģērbs, apavi un kancelejas piederumi. Ne visās pilsētās un pagastos šo skaisto vēlējumu pilda… Cik tā sapošana skolai izmaksās vidēji pārtikušai ģimenei, mēs pastāstīsim atseviški. Summas nav maziņas, it sevišķi, ja ņem vērā Latgales ļaužu iespējas nopelnīt… Risinot izdzīvošanas problēmas, provinces cilvēkiem pašreiz nav laika iedziļināties tā saucamās lielās politikas jautājumos. Bet politikas katls vārīties vārās — gan lielais (pasaulē), gan mazais (tepat Latvijā). KNABs, re, sarīkojis skaļu izrādi ar “Latvijas Dzelzceļa” priekšnieka apcietināšanu. Pa ceļam no Tallinas (droši vien, lai neaizmuktu pa logu). Esot saņēmis kukuli. Varbūt ir saņēmis, varbūt nav. Internetā zinoši ļautiņi izsaka domas, ka mūsu valdošajiem “vanagiem” nepatīkot Magoņa labās attiecības ar Krievijas dzelzceļa priekšniecību. Iespējams, ka šo labo attiecību rezultātā kravu apgrozījums ar kaimiņvalsti nav katastrofāli sarucis, bet valdībai tas nav būtiski, it sevišķi, ja ņem vērā, ka Latvijas un Krievijas attiecības šajā sfērā uzdzen žagas mūsu lielajiem draugiem. Politologi prognozē, ka šis
trādirīdis
ar nozares vadītāja arestu varētu beigties tāpat kā ar teatralizēti skaļo “Latvenergo” vadītāja Miķelsona arestu un atstādināšanu… Miķelsona “skaļā” lieta tā arī nav nonākusi līdz tiesai. Arī šajā gadījumā tautai, t. i., vēlētājiem, atļauts minēt, vai nozares vadītājs tiešām ko noziedzies vai vienkārši traucējis politiķu kungiem izlīferēt darījumu ar “Rail Baltic”; vai ar iecietību pret austrumiem bojājis garastāvokli vienīgajam īsteni demokrātiskajam, īsteni pareizajam “obkomam”, bez kura mūsējie ne pussoli neprot spert. Bet vai nu mūsējos var īpaši kritizēt par tādu klanīšanos un paklausību. Jo valsts, kuru pārstāv “obkoms”, ir vispareizākā. Šīs valsts bumbas un citi ieroči ir visdemokrātiskākie, vishumānākie visā pasaulē. Taisni jābrīnās, ka Japānas valdības vadītājs uzdrošinājies sabiedrotajiem iebakstīt ar pirkstu acī: šonedēļ uzaicinājis ASV prezidentu Obamu uz piemiņas pasākumu Nagasaki, kas veltīts pilsētas atombombardēšanas 70. gadadienai. Japāņi piemin, japāņi neko nav aizmirsuši. Šīs valsts valdība gan sevi uzskata par tēvoča Sema sabiedroto, bet ko domā tauta… Tauta, kuru vienas lielvalsts neadekvātie (no varas apreibušie) vadītāji nolēma briesmīgām mokām un nāvei… Vai tauta to piedevusi? Vai citu valstu (arī mūsējās) politiķiem nevajadzētu speciāli aizbraukt uz Hirosimu vai Nagasaki, paskatīties (muzejos), parunāt, paklausīties un saprast, kur tautu un valsti var novest klausīšana nevis miera Dievam, bet kara asiņainajiem dievekļiem. Starp citu, mūsu valsts augstākās amatpersonas rīt ieradīsies Aglonā. Abas šīs personas ir tepat no Austrumlatvijas, tāpēc, domāju, vismaz bērnībā vecāki, vecvecāki viņiem par Dievu ir stāstījuši. Vai viņi Aglonā lūgsies par patiesu valsts un tās iemītnieku labklājību? Vai par to, lai pietiktu naudiņas viņiem pašiem (t. i., politiķiem un viņus apkalpojošiem ierēdņiem) un bruņojuma pirkšanai, kā to vēlas Latvijas lielie draugi? Re, valdības vadītāja jau samierinājusies ar to, ka Latvijai būs jāpilda NATO prasība palielināt aizsardzības budžetu par vairākiem miljoniem. Vai tas nenozīmē, ka atkal un atkal tiks atlikta pensiju indeksācija; ka no netaisnības turpinās ciest tie vecie ļaudis, kurus valdība krīzes gados bezkaunīgi apzaga, apgriežot pensijas; ka nebūs naudas mazo skolu uzturēšanai; ka sankciju rezultātā izputēs zemnieki, vairosies emigrantu skaits… Tauta pagaidām klusē. Un lūdzas, lai Dievs apskaidro prātu mūsu valdošajai elitei; elitei, kas tik skaisti iemācījusies mūs mānīt, ka mēs savās nelaimēs vainojam nevis īstos vainīgos, bet tos, uz kuriem mums norāda svešiem “obkomiem” kalpojošie Latvijas politiķi. Lūgsimies, lai Dievs viņiem apskaidro prātu. Bet varbūt tomēr īpaši sirsnīgi lūgsimies par mums pašiem, par to, lai protam atrast pareizās atbildes uz jautājumiem: kas vainīgs, ka mūsu valstiņas iedzīvotājiem jāmeklē darbs citās zemēs; kas vainīgs, ka nav naudas zemnieku atbalstam, bet ir ieroču pirkšanai un NATO prasību pildīšanai; ka nav naudas skolu uzturēšanai, bet ir bēgļu labiekārtošanai… Starp citu, bēgļi nāk no zemēm, kur mūsu miermīlīgie un lielie draugi ar bumbu palīdzību cerēja ieviest demokrātiju… Bet ieviesa haosu. Par ko mēs lūgsimies Aglonā? Par sevi, saviem mīļajiem, savu Latviju un Latgali. Par saviem valdītājiem, lai Dievs viņiem apskaidro prātu. Viņiem un mums. Jo paši vien mēs izvēlamies savus kungus.
Māra NIZINSKA
Komentāri