Pirmdien vakarā nejauši ieslēdzu erzackanālu, ko mūsu valsts cenzori uzdāvināja skatītājiem atņemtā RTR kanāla vietā: ekrānā “sēdēja” trīs lielas galvas un gudri runāja par… jā, jā, par to pašu, par ko Latvijā valdošās partijas “cepas” jau 25 gadus: par nepilsoņu problēmu, kas neesot nekāda problēma; par latviešu valodu, ko negribot apgūt vietējie krievi. Aiz tās krievu nepilsoņu spītības Latvijas sabiedrība arī esot sašķelta, viņu spītības dēļ Latvijai nepatikšanas ANO. Diskutējošās galvas uztrauca “šī krievu spītība”: saprot, pat zina valodu, bet nerunā. Izslēdzu televizoru, jo negribu pat kā vienkāršs skatītājs piedalīties Latvijā valdošo liberāļu šovā, kas turpinās jau 25 gadus. Šajos gados liberāļi, paši to nevēlēdamies, pierādījuši: viņi neko nesaprot no ekonomikas, viņi neredz, nedzird un nezina, kā dzīvo tā tautas daļa, kura vēl kaut ko ražo, rada materiālās vērtības. Viņiem tas ir mazsvarīgi. Ja apgalvo, ka svarīgi, tad tas ir vajadzīgs demokrātu imidža uzturēšanai. Patiesībā jau 25 gadus viena izveicīgu un savtīgu cilvēku grupa pārvalda Latviju tā, ka pie mantisko labumu dalīšanas ir tikai viņi paši. Nu, vēl viņu čomi. Cilvēki no malas drīkst šai grupai pietuvoties vien ar dāsnu uzticības solījumu nešļavu rokās. Ja nē? Nu tad katru nejauši iekļuvušo izkvēpinās no sava pulka. Ar pārbaudītiem līdzekļiem. Balvu novadā, piemēram, nacionāli zaļās krāsās krāsotu deputātu vairākums sācis tiesas darbus pret savu kolēģi, kurš nav vēlējies pārceļot uz pareizo partiju un, galvenais, nezinot latviešu valodu tik tekoši, kā to vēlas pārējie pareizi un nacionāli noskaņotie deputāti. Piebildīšu, ka nežēlastībā kritušais kolēģis nāk no Purmalas – novada, kas pirms kara bija Latvijas sastāvā; ka šī deputāta ģimene savulaik Latvijas labā darījusi simtreiz vairāk nekā daudzi šodienas erzacpatrioti… Bet… ne no tās vietas nācis (šodien Purmala ir Krievijas sastāvā), ne ar to akcentu runā un, galvenais, nevēlas kliegt “Hosanna” pašreiz Latvijā valdošajām partijām. Tas, ka Ivanu Baranovu novadā pazīst kā prātīgu saimnieku, atsaucīgu cilvēku, — tas viņa ļoti patriotiski un nacionāli noskaņotajiem kolēģiem nešķiet svarīgi. Kolēģi vērsušies tiesā ar prasību anulēt Ivana Baranova deputāta mandātu. Ak, vēlētāji par Baranovu balsojuši? Tas šodienas Latvijā nav svarīgi. Pašreiz ar tās pašas inkviz…, pardon, valodas inspekcijas palīdzību atsevišķas ļoti patriotiski noskaņotas personas vēlas “norakt” Zilupes mēru Agafonovu. Iemesls tas pats – nepietiekamas latviešu valodas zināšanas. Interesanti, vai ne? Ja Zilupē par novada galvu ievēlētu, teiksim, Raivi Dzintaru… Ar ko viņš tur latviski runātu? Ak, nav ar ko? Kaut gan… mūsdienu Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm pieredze tādu jautājumu “sakārtošanā” ir: vienkārši nerunāt ar tiem, kuri runā vai iesniegumu uzrakstījuši nelatviešu valodā. Pati esmu redzējusi cienījama vecuma kundzes pašvaldībai rakstītu iesniegumu piešķirt naudiņu malkas iegādei vai malku. Uz iesnieguma bija rezolūcija: neizskatīt, iesniegums nav uzrakstīts latviešu valodā. Re, cik vienkārši Latvijas kungi prot nolikt pie vietas visādus lūdzējus. Lai nestaigā, lai netraucē, lai nebojā Latvijas kā ļoti demokrātiskas, sociālas valsts imidžu. Bet, ja runājam par Zilupi… Latvijā nav otras tik sakoptas, tik labiekārtotas un tīras pilsētas. Tur nav iedomājama situācija, par ko sūdzas Rēzeknes necentra iedzīvotāji: tur nav ģimeņu, kurām pašvaldība būtu atteikusies palīdzēt grūtā situācijā; tur nav ielu, kas kūpētu dolomīta šķembu putekļos (labiekārtošana Rēzeknes gaumē)… Bet par to sīkāk citā reizē. Un ne jau valodas izcila prasme vai neprasme ir tas faktors, pēc kura būtu jāvērtē deputātu un citu vēlēto personu devums savam novadam, pilsētai, valstij, kā tas pieņemts Latvijā. Pajautājiet par šiem kritērijiem sirmgalvēm, kuras apmeklē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru Viļānu ielā. Pajautājiet pēc tam, kad viņas, autobusu gaidot, vairāk nekā stundu sāpošām kājām stāvējušas pie stabiņa ar uzrakstu “Autobusu pietura”. Lūk, viņas gan ir tiesīgas iesniegt tiesā prasību pret Rēzeknes deputātiem. Jo ne jau valodas perfekta zināšana vai nezināšana ir galvenais deputāta darba vērtēšanas kritērijs. Bet gan… pliks stabs ielas malā, pie kura ne mazāk kā stundu spiests stāvēt cienījama vecuma cilvēks, par kuru deputāti iedomāsies vien nākamgad, pāris mēnešus pirms vēlēšanām. Saderēsim?
Māra NIZINSKA
Komentāri