Šī vēstule mudināja mani turpināt pārdomas. Sākšu ar acīmredzamo. Statistika vajadzīga gan zemniekam, gan neliela uzņēmuma īpašniekam, gan sociālajām iestādēm (nu, piemēram, lai zinātu, cik cilvēkiem vajadzīga vietējās varas palīdzība un gādība) un valstij, lai varētu plānot ģimenes, pagasta, nozares utt. ienākumu avotus. Lai saņemtu atbildes uz minētajiem un citiem jautājumiem, jāsaskaita, cik cilvēku dzīvo pagastā, pilsētā, valstī, kādi ir viņu apstākļi, prasības, vēlmes… Lūk, cik jautājumu (to ir simti un tūkstoši), uz kuriem statistikai jādod atbildes. Taču pats galvenais – cik mūsu te ir palicis un kādi mēs esam. Tātad vajadzīga uzskaite, un Centrālā statistikas pārvalde to arī regulāri veic. Taču varbūt jūs esat ievērojuši, ka pēdējā laikā dažādas oficiālas valsts organizācijas par tādas Eiropas valsts kā Latvija iedzīvotāju skaitu vai nu neinteresējas, vai izvēlas neizplatīt informāciju par šo tēmu. Jo varai tā ir neērta. Nesen es ar saviem viesiem izvizinājos pa diviem novadiem. Bijušie latgalieši, kuri tagad dzīvo Vācijā, bija atbraukuši ciemos pie saviem radiņiem. Tiesa, to radiņu te palicis pavisam maz. Daži jau sen dzīvo ārzemēs, daudzi devušies labākos medību laukos. Tāpēc Latgales laukos vairojas pamesto sētu skaits. Un nedeg vietējos pakalnos Līgo ugunskuri. Līgo svētkos ciemos bija ieradies arī kāds zviedru pāris. Nu, pareizāk – viņš ir zviedrs, bet sieva nāk no Kaunatas–Dagdas puses. Viņi saka, ka laukos vairs neviens nav palicis, tāpēc Līgo svētkus svinēja pilsētā pie trešās pakāpes māsīcas. Pat ugunskuru sakurināja pilsētas nomalē! Tiesa, jāņabērnu pie ugunskura bija maz – padzīvojis pāris un iemaldījies iereibis 40-gadīgs vīrietis no netālu esošajām daudzstāvu mājām. Te man prātā ienāca kāds bijušais paziņa (lai viņam vieglas smiltis!). Es ar viņu runāju vēl tajos laikos, kad Latvija ar lielu steigu likvidēja visus kolhozus un sovhozus. Toreiz viņš teica: “Ar labu tas nebeigsies.” Un tā arī bija. Vai tad izlaupīšana laukiem par labu nāca? “Ko jūs runājat? Latvija taču zeļ un plaukst!” apgalvo Kariņš, Levits un citi valsts varas pīlāri. “Lieliski dzīvojam!” Varbūt arī lieliski, spriežot pēc Jāņu nakts ugunskuriem un svinēšanas Jūrmalā, kur vasaras saulgriežus svin pārsvarā Latvijas sabiedrības krējums. Taču, jo tālāk no Rīgas un Jūrmalas, jo tumšāk un klusāk. Pat padomju laikā, kad oficiāli šie svētki netika svinēti, gandrīz katrā pakalnā visā Latvijā ugunskuri liesmoja un dziesmas skanēja. Tagad daudzi Jāņi un Līgas vergo ārzemēs. Bet kāda gan tur svinēšana, ja nākamajā dienā pēc svētkiem darbā jāiet! Kuram siltumnīcā, kuram ogu plantācijā. Starp citu, mūsu tirgū arī pārdod pārsvarā ne jau savējās, bet importa zemenes, kas uzsūkušas dažādus viltīgus preparātus. Ēdiet veseli, latvieši! Tās taču teju savas, tautiešu rociņām Eiropas plantācijās izaudzētas! Bet atgriezīsimies pie tā, ka mūs, Latvijā palikušos, valsts vara beidzot ir nolēmusi saskaitīt. Iespējams, saskaitīs arī. Bet vai rezultātu mums pateiks? Ir acīmredzams, ka tauta gājusi mazumā. Un tā tas notiek jau kopš tā laika, kad tika izlaupīti kolhozi un sovhozi, bet tauta, lai izdzīvotu, bija spiesta meklēt peļņas iespējas svešās zemēs. Bet valsts vara klusē. Tā vai nu neprot, vai negrib domāt par to, lai cilvēki varētu pelnīt un dzīvot te, uz vietas. Tā pat nespēj objektīvi novērtēt situāciju, nevēl Latvijas iedzīvotājiem neko labu, neredz, kas mums ir izdevīgi, – ar ko draudzēties, ar ko sadarboties utt. Diemžēl vara ir vienaldzīga. Par ierindas cilvēkiem neviens nedomā. Mums attiecību pamatā ir vai nu pieglaimošanās vienai pusei, vai augstprātīgs fui – otrai. Tas taču ir tik izdevīgi un patīkami! Māra NIZINSKA
P. S. Nobeigumā nedaudz oficiālas statistikas.
No 2005. līdz 2022. gadam Latvijā vērojamas šādas tendences: • Iedzīvotāju skaits katru gadu sarūk. 2005. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,2 miljoni cilvēku, šī gada sākumā – 1,9 miljoni. • 2021. gadā valstī piedzima vismazākais bērnu skaits pēdējo 100 gadu laikā – tikai 17 420. Visvairāk 1987. gadā – 42 135. • 2021. gadā Latvijā nomira divreiz vairāk cilvēku nekā piedzima – 35 600. Taču tas nav rekords, visvairāk cilvēku pēdējo 100 gadu laikā miris 1994. gadā – 41 757. • Visaugstākais bezdarba līmenis valstī fiksēts 2010. gadā – 19,5 %, viszemākais 2007. gadā – 6,1 %. 2021. gadā bezdarba līmenis bija 7,6 %. • 2005. gada sākumā vidējā vecuma pensija bija 110 eiro, 2022. gada sākumā – 433 eiro.
M. N.
Komentāri