Rīgā turpinās detektīvromāns ar intriģējošu nosaukumu “Jaunās valdības veidošana”. Ar gudru ziņu vai pēc ieraduma koalīcijas partijas gādā, lai šajā romānā būtu daudz noslēpumu, intrigu, romāna varoņu negaidītu gājienu. Piemēram, kas gan varētu domāt, ka respektablās tantes un onkuļi (kuri sevi dēvē par Latvijas patriotiem un tautas kalpiem) var nopietni runāt par Ilzes Viņķeles iecelšanu izglītības ministres amatā (visiem zināms viņas atbalsts genderismam, viņas pārliecība, ka Kārlis var kļūt par Karlīni, bet Janīna par Jāni). Kā izglītības ministrei viņai būtu lieliska iespēja realizēt dzīvē šo ideoloģiju. Latvijas valdošā partija nu jau arī neslēpj, ka vēlas, tāpat kā līdz šim, pārvaldīt galvenos naudas podus un podiņus, piemēram, Satiksmes ministriju, caur kuru plūst miljonu upes. Tuvākajā laikā šajās upēs gaidāms liels ūdens, pardon, finanšu, pieplūdums. Simti miljoni apgrozīsies jaunu vilcienu iepirkšanā, vēl fantastiskākas summas tiks izsaimn.., t.i., apsaimniekotas, dzelzceļa “Rail Baltic” būvēšanā. Un kur tad vēl daudzu miljonu vērtais līgums ar Kanādu: valdība apliecināja, ka šos miljonus gatava maksāt par vēl īsti neuzkonstruētām Kanādas lidmašīnām. Ne mazāki cīkstiņi “zem tepiķa” un arī virs tā notiek pašreiz par to, kurai koalīcijas partijai un kurām personām izdosies pārņemt savā pārziņā citus izdevīgus darījumus. Laikā, kad Straujumas valdība bruka, tomēr tika pieņemts lēmums par VID jaunās ēkas izpirkšanu. Tas ir tik aktuāli, ka lēmuma pieņēmēji pat neesot kaulējušies ar ēkas īpašnieku: 20 miljoni tāds nieks vien esot
(it sevišķi, ja varētu sarunāt par dažādiem “otkatiem”?).
Vēl viens desmitiem miljonu vērts un steidzams šīs valdības iesākts darbs ir žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas. Žogā ik pēc dažiem kilometriem būšot 100 m liels “caurums” — meža dzīvnieku migrācijai. Dzīvā daba taču jāaizsargā! Nabaga robežsargi, kuriem nu būs īpaši jāuzrauga šie caurumi… Bet tas tā, starp citu. Galvenais nav robežsargi, žogs vai meža zvēri, galvenais ir nauda, ko var apgrozīt, īstenojot tādu projektu. Uzdrošināšos prognozēt, ka pēc valdības izveidošanas (lai arī kādas būs personālijas) nekas nemainīsies. Naudas apsaimniekošanas metodes Latvijā 25 gados valdošie politiskie spēki labi apguvuši un domā, ka tā saimniekot varēs vēl ilgi, jo pārliecinājuši tautu
(galvenokārt vecākās paaudzes balsotājus),
ka ir īsteni patrioti, ka bez viņiem te viss izputēs vai arī Latviju vienā momentā apēdīs… lācis. Un nu šie cilvēki
(daži pat ar naudu un ar viltu Saeimā iekļuvuši)
stāda valdību. Tas ir, plēšas par amatiem un algām. Plēšas, nekaunēdamies ne no svešiem
(RTV viendien jau visai pasaulei pastāstīja par valdības veidošanas peripetijām demokrātiskajā Latvijā),
ne no savas tautas. Šķiet, ka šī plūkšanās ap portfeļiem ievilksies: prezidents saslimis, ir laiks “Vienotībai” risināt savas problēmas un uzdevumus. Arī Barikāžu atceres diena rafinētajiem politiķiem nedaudz palīdzēja — tautas uzmanība bija pievērsta pagātnes notikumiem un atmiņām: cik vienoti bija cilvēki toreiz, barikāžu laikā, cik pārliecināti, ka Latvija dzīvos saskaņā ar Dieva un godīgu cilvēku rakstītiem likumiem… Diemžēl taisnība tomēr ir tam pagājušā gadsimta filosofam, kurš teica, ka izšķirošās cīņās (tādas cīņas notika arī uz 1991. gada barikādēm) uzvar tauta, bet uzvaras augļus plūc nelieši. Kā tas notiek arī Latvijas lielajā politikā. Mazajiem ļaudīm par tām lielajām problēmām nav ne laika, ne iespējas domāt, viņiem katru dienu jārisina izdzīvošanas uzdevumi. Šonedēļ redakcijā bija iegriezušies vairāki cilvēki, kuriem ir lieli sarežģījumi ar veselību: vienu slimnīcā apsargs piekāvis tā, ka tikko dzīvs ticis ārā no šīs veseļošanās iestādes
(atvainojos dakteriem, viņi ir labi un žēlsirdīgi, piekaušanas režīmu ieviesušas atsevišķas administratīvās personas. Bet par to sīkāk nākamreiz);
citiem atkal jāgaida garu garā rindā, lai saņemtu magnētiskās rezonanses pakalpojumus. Jo jaunais, par pusmiljonu pirktais aparāts esot salūzis…
(Domāju, ka šim faktam pat īpašs komentārs nav vajadzīgs.)
Tāds nu man šoreiz iznācis nedēļas komentārs — par lielās politikas jandālu galvaspilsētā, bet patiesībā par zagšanu un korupciju, uz kuras pamatiem turas gan lieli, gan zemāka ranga priekšnieki — politiķi.
Māra NIZINSKA
Komentāri