Augusts — ierēdņu vasaras atvaļinājumu pēdējās nedēļas. Klusums Saeimas namā, arī pašvaldību domēs peles var justies brīvāk — runčuki atvaļinājumā, gaiteņos klusums. Kaut gan šis klusums ir diezgan mānīgs. Pasaules, arī Latvijas politiskajā katlā vārās zupa, kurā katrs politiskais spēks cenšas piemest klāt savu sāls vai piparu porciju. Garaiņi no šī katla (ne vienmēr patīkami smaržojoši) nosēžas lielo avīžu lappusēs un internetportālu vietnēs. Tur nav gandrīz nekā par to, kā dzīvo Jānis vai Ivans. Tikai lielā politika. Politika. Eiropa. Amerika. Krievija. Politikas vējos mazāk rūdīts lasītājs neizpratnē var paraustīt plecus: kāda joda pēc man jālasa par tālo ASV, ja tepat Latvijā vai katru dienu risinās drāmas un traģēdijas. Bet mūsu avīzēs, internetā — veselas lappuses sīki jo sīki par to, ko teica Klintone, cik sirsnīgi bija viņas un Obamas apkampieni teleobjektīvu priekšā un cik glups, neaptēsts ir tas otrais kandidāts. Lūk, tikai daži internetmateriālu virsraksti: “Tramps par ASV vēlēšanām paudis vēl nepieredzētu apgalvojumu”; “Tramps nodēvē Hilariju Klintoni par sātanu”; “Tramps juceklīgi skaidro savu nostāju pret Ukrainu” utt. Efekta un iespaida pastiprināšanai — ziņa no pretējās, t. i., tās puses, kurai it kā simpatizējot Tramps: “Krievijas ekonomika nokritusi zemāk par zemāko punktu”; “Putins glābj, kas vēl glābjams”… Vārdu sakot, tur bads un izputēšana… Bet, ja tā, tad kāda kaķa pēc Latvijai, Polijai u.c. tā jābruņojas? Jātērē nauda bruņumašīnām, radariem, stiepļu žogiem gar robežu… Starp citu, jau kuro reizi Latvijas valdība piešķir miljonus žoga celšanai. Žoga, par kuru pat Krievijas un Baltkrievijas mežacūkas smejas — kā nākušas, tā nāk uz Latviju, nesot mums biobumbu — Āfrikas cūku mēri. Bet tas tā — starp citu. Štrunts par Āfrikas mēri, Vjetnamas gripu, Zikas odiem, ko no Dienvidamerikas var nejauši atvest kāds olimpietis. Apdraudējuma bungu rībināšana Latvijas elitei ir iespēja kaut ko vēl papildus pagrābt sev no pustukšās valsts kases. Šajā jomā mūsu valdošajiem politiķiem izcilas spējas. Atgādināšu lasītājiem, pat neieskatoties savos piezīmju blokos. Dombrovskis žogu uz Latvijas un Krievijas robežas savulaik cēla? Cēla, tikai neuzcēla un nekādi nevarēja atbildēt uz “Rēzeknes Vēstu” jautājumu, kur palika toreiz žogam iedalītais miljons. Pēc tam žoga celšanu akceptēja Laimdotas Straujumas valdība. Piebildīšu, ka šīs omulīgās premjeres valdīšanas laikā tika atrasts vēl viens, daudzkārt efektīvāks paņēmiens valsts naudas aizvešanai — apgūšanai. Piemēram, bankas “Citadele” pārdošana. Cik miljonus virs publiski nosauktās cenas saņēma un sadalīja politiskā elite, pagaidām nav izdevies noskaidrot. Bet arī šai informācijas bumbai ir laika deglis, jo pasaulē nav nekā slepena, kas kādreiz nenonāktu atklātībā. Cita lieta, kā mēs, tauta, uzņemam informāciju par valdošās elites zaglīgumu, lielīgumu, netiklību. Nu neizturēja VIDa Pētersone žurnālistu sacelto kņadu ap šīs dāmas paspārnē izperināto nodokļu naudas piesav…, piedodiet, apsaimniekošanas sistēmu. Dāma iesniedza atlūgumu, un tauta nomierinājās. Nu mums būs jauna nodokļu apsaimniekotāja. Kā saka Kučinskis, ļoti talantīga. Nu ja, ka talantīga, ja jau pratusi no tāda vidēji elpojoša uzņēmuma (kas turklāt vēl pieder nevis viņai, bet brālim) katru gadu saņemt dividendēs miljonus. Žurnālisti to uzrakuši
(jā, žurnālisti, nevis sabs, knabs, prokuratūra vai cita valsts struktūra).
Bet ko nu žurnālisti, galvenais, lai jaunā nodokļu apsaimniekotāja patiktu valdošajiem politiķiem — “Vienotībai”, zaļajiem zemniekiem, ļoti nacionālajiem nacionāļiem. Jo drīz — vēlēšanas. Neieguldot naudu, būs pagrūti tajās uzvarēt. Nauda vēlēšanām pat valdošajiem politiķiem ir liela problēma. Latvijā nav nemaz tik daudz uzņēmumu, kas var un vēlas ziedot līdzekļus politisko partiju atbalstīšanai. Tāpēc politiķi iemācījušies naudu paši “uztaisīt”, piemēram, norakstot uz ceļu kaisīšanas rēķina tūkstošus
tonnu
grants un smilšu (kā tas bijis Zaķa gadījumā); naudu labprāt “ziedojot” dažādu vides uzlabošanas projektu īstenošanai. Korupcijas skandāli apvij dažādas valsts balstītas megaceltnes — gudrona dīķus, baseinus, sporta kompleksus… Diemžēl cilvēku Latvijā palicis tik maz, ka jau uzceltie sporta kompleksi, skolas, bērnudārzi (sevišķi laukos) stāv tukši vai pustukši. Nauda izsviesta vējā, jaunus vērienīgus objektus plānot aizvien grūtāk: kā lai būvē kultūras namu, ja pagastā palicis pārdesmit vecīšu, bet jauno — tik vien, cik pagasta pārvaldē… Bet kas meklē, tas atrod. Zaļo zemnieku valdība nupat sagatavojusi īpašu dāvanu saviem vēlētājiem — tiks ievērojami celtas bezrecepšu zāļu cenas. Jau šodien vidēji statistiskajam Latvijas iedzīvotājam ir problēma nopirkt māteres pilienus vai joda pudelīti. Drīz šīs (un daudzas citas) zāles kļūs ievērojami dārgākas… Toties vairosies nauda valsts un ne tikai valsts kontos. Miljonāri, kuru rindās ir tādi aptieku tīklu īpašnieki kā izbijušais veselības ministrs, vienmēr ziedojuši un ziedos tai pašai Kučinska partijai tik, cik tā vēlēšanu izdevumiem prasīs. Dārgajām zālēm nebūs pircēju? Būs. Ja tavs ģimenes loceklis slims, pēdējo santīmu atdosi, piena pudeli nenopirksi, lai tikai varētu aiziet uz aptieku. Savukārt Latvijas miljonāri, kuru vidū arī aptieku ķēžu īpašnieki, politiķiem par viņu labvēlību parādā nekad nav palikuši.
Māra NIZINSKA
Komentāri