Šonedēļ Latvijas pensionāri saņēma no valdības īpašu
dāvanu
: valdības vadītāja tante Laimdota paziņoja, ka krīzes gadu pensionāriem nekādas pretimnākšanas nebūs — apcirptās pensijas valdība nepārrēķinās. Ak, solīja? Kā gan varēja nesolīt? Bijušais premjers Dombrovskis, nedomājot par savu pēcnācēju valdībā, visai pasaulei izlielījies par spīdošu krīzes uzvarēšanu un Latvijas uzplaukumu — budžets pildījies ar uzviju, pensiju fonds pat
tauciņus uzaudzējis
. Ierēdņi pat nejauši izplānojuši, ka ir iespēja ja ne atgriezt atņemto krīzes gados, tad vismaz turpmāk, sākot no šī gada jūnija, krīzes gadu pensionāriem maksāt to, kas viņiem pienākas pēc likuma. Bet valdība izdomājusi savādāk. Un neuzskata par vajadzīgu pat paskaidrot, kāpēc pēkšņi pieņemts tāds lēmums par nepārrēķināšanu. Kutelīgā
(lai neteiktu skarbāk)
situācijā sevi nostādījusi valdošās koalīcijas dalībniece — Zaļo un zemnieku savienība. Šī partija ir atbildīga par sociālajiem jautājumiem, viņu ministrs tikko solīja, ka pārrēķins būs. Ja ne tūlīt, tad uz gada beigām. No šīs partijas Saeimā ievēlēts arī Pensionāru federācijas vadonis Siliņš. Pašreiz viņš klusēdams plāta rokas… Bet pensionāri cerēja, ka Siliņš kā valdošās koalīcijas deputāts varēs ietekmēt kādu lēmumu sociālajā jautājumā… Kaut gan pensionāri, kuri balsoja par ZZS un Siliņu kā deputātu, zināja taču, kādu pozīciju valsts naudas sadalē ieņem šī partija un viņu pārstāvošais aizsardzības ministrs Vējonis. Vējoņa kurss uz bruņošanos, kara histērijas kurināšana, kā redzams, ir radis un rod atbalstu sabiedrībā. Diemžēl. Bet bruņošanās, svešu karavīru uzturēšana, svešu karu bēgļu izmitināšana maksā dārgi. Vai ne tur aizplūst naudiņa, kuras neesot pensiju pārrēķināšanai? Tā ka turpināsim arī uz priekšu dzīvot pēc principa: paši kara histēriju pūšam, paši degam. Latvijas politiķi un politiķu nopirktie mediji tā cenšas mūs pārliecināt, ka Latvija briesmās, ka rīt ap pusdienlaiku te ar jaunu tanku kolonnu ieradīsies pasaules ļaunums Putina personā. Tāpēc Latvijai naudiņa jātērē svešu karavīru izvietošanai, izguldināšanai, viņu ēdināšanai un dzirdināšanai, arvien jauniem ieroču iepirkumiem. Starp citu, ja vien jaunais prezidents aicinās reģionu žurnālistus uz preses konferenci, es viņam noteikti
(pēc “RV” lasītāju ieteikuma)
uzdošu jautājumu, kur ir tās 1980. gadā ražotās angļu bruņumašīnas, ko Vējonis par miljonu esot nopircis Latvijas aizsardzībai un cīņai ar Putina jaunajiem brīnumtankiem. Kaut kā nav dzirdēts, ka tās kaujas gatavībā stāvētu kaut kur te, Krievijas pierobežā. Bet naudiņas, kuru it kā iztērēja pirkumam, pilnīgi pietiktu vismaz 20 tūkstošiem krīzes gadu pensiju pārrēķinam… Protams, šo un citus neērtus žurnālistu jautājumus mūsu valdošie prot eleganti apiet ar līkumu. Dombrovskis savulaik man tā arī nevarēja paskaidrot, kur palika miljons latu, ko valdība pirms apmēram četriem gadiem iedalīja mežacūku mēra apkarošanai, t.i., zāļu pirkšanai. Nekādas zāles toreiz par miljonu nenopirka, pa mežiem neizmētāja (to es varēju dokumentāli pierādīt Dombrovska kungam). “Būs jāpaskatās, neiznāca painteresēties,” tik
izsmeļoša
bija valdības vadītāja atbilde. Tikpat
izsmeļoši
savu atteikumu palielināt krīzes gadu pensijas skaidro premjerministre Straujuma: “Naudas nav un nebūs.” Punkts. Viņai nebija grūti šo lēmumu pieņemt vai paziņot. Pašai Straujumas kundzei ļoti pieklājīga pensija nodrošināta. Tāpat kā deputātam Siliņa kungam, kā zaļo frakcijas vadonim Brigmaņa kungam, Vējoņa kungam un citiem kara histērijas apsēstajiem kungiem. Nav krīze ietekmējusi Čepānes, Viņķeļa, Seiles, Kiršteina un citu politiķu pensijas. Viņi ar mierīgu sirdi nobalso par darba rūķu — senioru tālāku diskrimināciju. Bet vecie ļaudis? Līdz 2018. gadam daudzi no viņiem (ņemot vērā medicīnas pieejamību) nenodzīvos. Iespējams, tāda cerība arī vadījusi valdību… Pašreiz visā Latvijā pensionāri paraksta pieprasījumu izbeigt vecākās paaudzes diskrimināciju. Vai palīdzēs? Vai pirmā reize, kad partijas, kas, mainot un uzsprišinot nosaukumu (Jaunais laiks — Vienotība, Reformu partija — Vienotība utt.), Latvijā valda 25 gadus, rupji uzspļauj saviem vēlētājiem? Bet vēlētāji diemžēl noslauka ģīmi un atkal dodas uz vēlēšanu iecirkni balsot par to pašu Repši Nr. 2 — Āboltiņu, par kareivīgo Vējoni vai zoodārza prezidentu. Ne jau paši viņi tajos krēslos iesēdās — vecās tantes un citi pensionāri iebalsoja, “koč svoloči, bet sūlōs nu Putina pasorgōt”. Lūk, kāda ir mūsu vidusmēra vēlētāja loģika. Un kā gan citādi: viņiem valdošā klana nopirktā prese iestāstījusi: ja ne āboltiņas, vējoņi, repšes un pabriki, Latvijai
kaput
un beigas. “A man jau šodien
kaput
,” vakar redakcijai sūdzējās 40 gadus veca rēzekniete: bezdarbnieka pabalstu nesaņem, strādāt nespēj (gūžai vajadzīga operācija, uz kuru rindā jāgaida pieci gadi), dzīvokļa parāds sakrājies tāds, ka dome iesniegusi prasību tiesā. Cerēt uz valsts atbalstu arī nevar — viņa tak nav bēglis no Āfrikas. Viņa sapņo, ka varētu ierakstīties Vējoņa armijā. Kaut vai par bruņumašīnu mazgātāju…
Māra NIZINSKA
P.S. Kad šis raksts jau bija uzrakstīts, no Saeimas pienāca ziņa, ka pensijas, kurām krīzes gados piemērots negatīvais indekss, tomēr tikšot pārrēķinātas. Tādu lēmumu pieņēmusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Jānis Tutins gan uzskata, ka tas ir manevrs — valdošie vienkārši mēģina noraut akciju, ko jaunā prezidenta inaugurācijas dienā apņēmušies sarīkot “Saskaņas” deputāti. Tas būtu liels negods Latvijai, jo uz inaugurāciju sabrauks augsti viesi no visas Eiropas.
Tā ka viss vēl priekšā. Liberāļu valdības jau pieradušas nevis savu rijību mazināt, bet papildināt budžetu, aplaupot pensionārus.
M. N.
Komentāri