Internets šonedēļ bangoja un putoja, vērtējot Latvijas jaunā prezidenta Raimonda Vējoņa inaugurācijas runu. Tik tiešām, izcila runa, augsti patriotiska un politiski pareiza. Ne velti ar sajūsmu par to atsaukusies pat lielākā Latvijas patriote Sandra Kalniete. Zinot, ka vairākums “RV” lasītāju dienas vidū pie televizora nesēdēja, mēģināšu precīzi atreferēt vismaz dažus jaunā Latvijas vadoņa izteikumus. Piemēram:
“Domāju, ka daudzi šeit klātesošie ir iedomājušies par sekmju kritēriju politikā: kas ir tas, pēc kā mēs mērām sava darba rezultātus. Par to domādams, esmu atradis sev skaidru atbildi: svarīgākais ir tas, ka esi sekmējis savas valsts attīstību, ka cilvēki ir laimīgāki, patriotiskāki, drošāki nekā tad, kad tu šos pienākumus uzņēmies.”
Pareizi teikts, vai ne? Ar noteikumu, ka šādus vārdus būtu teicis jaunpienācējs Latvijas politikā. Vējonis tāds nav, viņš ir ilgdzīvotājs gan Saeimas namā, gan ministriju kabinetos. Kādus labus un paliekošus darbus viņš ir veicis Latvijas labā kopā ar citiem “zaļajiem zemniekiem”, kuri daudzus gadus ir valdībā? Vai Latvijā ir sakārtots valsts galvenās bagātības — zemes apsaimniekošanas jautājums? Vai mūsu meži un zeme nav atdoti īpašumā ārzemniekiem? Vai radusi atsauksmi zemnieku prasība pēc īpašas programmas un atbalsta padomju laikos ierīkoto meliorācijas sistēmu atjaunošanai un sakārtošanai? Rūpes par šīm sistēmām būtībā ir un paliek zemnieku pašu ziņā. Vai tad ne Latvijas politiķi, t. sk. Vējonis, ir zemniekiem postošo sankciju pret Krieviju pieprasītāji? Vai, pārzinot pašvaldību lietas, ministrs Vējonis
(tāpat kā citi ministri)
ir mēģinājis kaut kā iegrožot vietējos ķeizariņus Ogrē, Rēzeknē u.c., kuri mierīgi uzspļauj iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām savtīgu interešu vārdā? Diezin vai Latvijā atradīsies cilvēks, kurš jutās laimīgāks, uzzinājis par ministra Vējoņa iztērētajiem tūkstošiem vecu bruņumašīnu iegādei
(kas nodrošināšot mūsu drošību)
vai dārgiem braucieniem uz ļoti tālām un eksotiskām valstīm… Mūsu tauta tomēr ir simpātiski naiva un labticīga: tauta grib ticēt un tic, ka līdz ar ministra ancuka nolikšanu jaunizceptais prezidents mainīs arī savus ieradumus. Jo vairāk tāpēc, ka inaugurācijas runā viņš ar saviem vārdiem pieklauvēja pie tautas lielākās daļas — trūcīgo ģimeņu, pensionāru sirdīm. Citēju:
“Īpaši ir jādomā par tiem, kam Latvijā klājas visgrūtāk — pensionāriem, jaunām ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mums ar darbu jāpierāda, ka šie cilvēki mums ir vajadzīgi, ka esam gatavi par viņiem rūpēties, pat tad, ja kādam tas nozīmē atteikties no jaunas luksus mašīnas vai kārtējās savrupmājas.”
Šī jaunā prezidenta paustā atziņa, domāju, daudziem raisīja asaras acīs… Padomājiet tik, uz kādiem upuriem savas, augstākās kārtas cilvēkus (Latvijas krējumu) aicina jaunais prezidents: atteikties no “Bentley” vai kārtējās savrupmājas, lai pabalstītu ģimeni, kurai nav citas izvēles kā ļaut slimam bērniņam nomirt vai nemaksāt par siltumu un tikt izliktai no dzīvokļa. Par pensijām un pensionāriem nemaz nerunāšu. Latvijas valdība omulīgās Laimdotas Straujumas personā strikti paziņojusi: pensiju indeksācijai naudas nav un nebūs. To viņa pateica, arī būdama aci pret aci ar Latvijas pensionāriem pēdējā Pensionāru federācijas valdes sēdē. Mazā Igaunija savu senioru pensijas indeksē katru gadu. Latvija gadījumos, kad valsts izsaimniekota līdz kliņķim, apcērp nevis valsts ierēdņu algas, bet senioru pensijas. Lai izglābtu kādu banku; lai
stiprinātu drošību
; lai palielinātu algas kungu kārtas cilvēkiem. Pašreiz, piemēram, izvērsušās diskusijas par Saeimas budžeta palielināšanu: 28 miljonu gadā esot par maz. Vai tad Latvijas prezidents — tas pats Vējonis — varēs ko iebilst? Nav viņam tādu tiesību, jo ne jau tauta viņu šajā amatā ievēlējusi, bet tā pati Saeima, kas Vējoni var arī
atlaist
. Ja nebūs paklausīgs. Starp citu, Saeima (atsevišķas ietekmīgas Saeimas personas) jau ir parūpējusies, lai prezidents vienmēr pieņemtu pareizus lēmumus, pieliekot viņam par padomnieku — uzraugu pareizus ļaudis — bijušo ārzemju latvieti, bijušo Latvijai draudzīgākās valsts izlūkdienestu virsnieku mētelīti-kažociņu-ancuku… Jaunajam prezidentam noteikti būs arī citi uzraugi — padomnieki. Lai mūsu bruņoto spēku virspavēlnieks nesajauktu, kur labā roka, kur kreisā, kuri separātisti (ar zvaigzni vai kāškrustu) atbalstāmi, kuri ar “ābramsiem” baidāmi. Kas attiecas uz pensionāriem
(daudzi no viņiem naivi domā, ka jaunais prezidents varbūt kaut ko mainīs),
viņiem vispirms jātiek skaidrībā, vai viņu pašreizējais vadonis Siliņš (pats Saeimas deputāts būdams) centīsies kaut ko panākt senioru situācijas uzlabošanai vai arī bremzēs nemierus
(teiksim, kā notika ar plānoto, bet federācijas atcelto piketu pie Saeimas prezidenta inaugurācijas dienā)
, vai federācija atļaus pensionāriem skaļi teikt, ko viņi domā par esošo kārtību, vai arī turpinās dzēst viņu sašutumu ar bezgalīgu parakstu vākšanu, kā tas ir šodien…
Māra NIZINSKA
Komentāri