Tiem, kuri seko līdzi Latvijas politiskajiem notikumiem, pirmsjāņu laiks atnesa dažus pārsteigumus. Ja konkrētāk, tos sagādāja dažāda augsta ranga mūsu pašu ievēlētie un ievēlēto ieceltie priekšnieki. Jā, augsta ranga vadoņus mums nav ļauts izvēlēties. Par prezidentu, piemēram, tauta balsot nedrīkst. Acīmredzot tāpēc valsts galva, Saeimas valdošās koalīcijas iecelta, jūtas labi. Aiz viņa stāv, viņa nedarīšanu sargā tā pati koalīcija. Valsts galva var aprobežoties ar nelielu uzrunu tautai svētkos vai ar piedalīšanos mielastā tam vai citam ārzemju augsta ranga ierēdnim par godu (tas ir prezidenta pienākumu un darbu sarakstā). Ko atbalstīt, ko neatbalstīt – Rīgas pils saimniekiem pasaka priekšā valdošās koalīcijas pārstāvji. Lai prezidents uz savu roku tiešām nenošauj greizi. Kā tas sanācis Varakļānu gadījumā. Acīmredzot, ne ar ko nesaskaņojot, prezidents ir daudz runājis par Vēsturisko zemju likumu. Šķita pat, ka Levits Varakļānu jautājumā nostājies Latgales pusē. Tā šķita, bet ne jau velti paruna saka: “Ja tev kaut kas rādās vai šķiet, pārmet krustu.” Tik tiešām, prezidents, par spīti paša iepriekš teiktajām runām, nu neiebilst pret Latgales
apšķērēšanu
. Un tas, kā pašreizējā augstā vara Varakļānu jautājumā ir apmetusi kažoku, maz ar ko atšķiras no lēmumiem, ko savulaik tajā pašā Latgales robežu jautājumā pieņēma svešinieki – poļu, zviedru okupanti vai, draudzīgi sēžot pie šņabja glāzes, divu rajonu partijas komiteju sekretāri. Šodien, lai Saeimas deputātiem nebūtu cita viedokļa šajā jautājumā, Levits piedraudēja atlaist nepaklausīgo Saeimu. Tā, visādam gadījumam, lai nepukst deputāti, sevišķi tie buntavnieki – latgalieši. Prezidents tādā veidā darīja tautai zināmu savu nostāju jautājumā par Latgales daļas pievienošanu Vidzemei. Tāpat prezidents netieši norādījis, ka turpmāk nav pieļaujama situācija, kad uzņēmēji darba tirgū dod priekšroku tādiem, kuri zina ne tikai latviešu, bet arī krievu valodu. Nav jau pirmā reize, kad Latvijā uzņēmējiem politiķi cenšas uzspiest savus noteikumus; piemēram, kādā valodā latgaliešiem runāt ar darba ņēmējiem, kādā rakstīt šiltes pie durvīm. Varbūt arī – kādas avīzes tirgot kioskos, kādas ne. Valodas groži valdošajiem ir ļoti labs instruments arī daudz tautību apdzīvotās Latgales
piežmiegšanai
. Interesanti, ka gan Saeimas vairākums, gan prezidents, pastāvot uz Latgales
apšķērēšanu
okupantu cienīgā manierē, nebaidās no sekām. Jā, Latgales iedzīvotāji ir miermīlīgi, bet atsevišķos gadījumos, kad pacietība kā putra uz lielas uguns iet pāri katliņa malām, latgalieši saņemas un ietiepjas. Tā ir bijis, par to liecina vēsture. Jo cik tad var paciest, ka mīļajai Latgalītei pašu, t. i., latvju zemes, kungi dara pāri, izgudrojot aizvien jaunus grožus vai iemauktus. Pagaidām viņi nav īstu pretsparu saņēmuši, tāpēc rīkojas pēc principa: kā mēs te valdībā vai Saeimas valdošajā koalīcijā lemsim, tā būs. Gan vēsturisko robežu, gan valodas, gan citos Latgalei svarīgos jautājumos. Viņi tur augšā pagaidām nezina, ka Latgales vēsturisko robežu jautājumā jābūt sevišķi uzmanīgiem, piesardzīgiem. Vai maz te visādu kungu bijis? Nu, jā, pašreiz Latgale ir pustukša, jaunieši vergo Zviedrijas zemeņlaukos vai Vācijas rūpnīcās. Jo darbu te, pierobežas zemēs, jaunajiem atrast grūti. Un diezin vai kādas pozitīvas izmaiņas var gaidīt – valstij nav naudiņas jaunu uzņēmumu atbalstam, darbaspēka aizplūšanas nobremzēšanai. Vara aizņemta ar svarīgāku jautājumu risināšanu: kam atdot daļu Vidzemes, kādas robežas noteikt Latgalei. Starp citu, sēžot autoostā, ieklausījos divu padzīvojušu sieviņu sarunā. Viena (kā izrādījās, vecticībniece no Vainovas) bažījās: ka tik krievu valodu oficiāli neaizliedz: kā tad
batjuška
dievkalpojumu lūgšanu namā vadīs. Var jau pasmaidīt par divu tantiņu bažām un bailēm, bet vai tad pats par sevi tas nav zīmīgi, ka daudzvalodīgajā Latgalē tauta tā neuzticas varai, kura var pieņemt lēmumu, kāds ne Ulmanim, ne kādam citam vadonim pat prātā neienāca. Latgale vienmēr runājusi vairākās valodās un izloksnēs. Un cik pareizi ir uzlikt
strāpi
kioska saimniekam par to, ka savā
staroveru
ciemā viņš kioskam pašdarinātu šilti uzlicis tikai krievu valodā. Komentāru man nav. Un ko gan komentēt? Attieksme pret Latgali no varas puses ir tāda, kāda ir. Pie tā pierasts. Tā bijis pērn, aizpērn un pagājušajā gadsimtā arī.
Māra NIZINSKA
Komentāri