Laika okeānā esam aizvadījuši vēl vienu mums Dieva dāvāto gadu. Kā lielā rožukronī zīlīte pie zīlītes savirknējušās 2019. gada dienas, nedēļas, mēneši… Daudz kas padarīts, daudzas ieceres palikušas nepiepildītas. Bet Dievs mums ir devis laiku, lai varētu atskatīties uz aizritējušo gadu, paši uz sevi — kādi bijām, ko labu gada garumā esam darījuši cilvēkiem, kuri līdzās, pasaulei. Bērnībā mana vecāmāte Paulīne mums, mazajiem, stāstīja pasaku par lielu grāmatu, kurā tiekot ierakstīti cilvēka labie un arī sliktie darbi. Katrs no mums, noslēdzot kādu laika posmu, cenšas arī pats izvērtēt: vai ir dzīvojis tā, kā liek ticība, vecāku dotā gudrība un novēlējumi. Vai esam mēģinājuši gada laikā izdarīt kaut ko labu saviem tuviniekiem, draugiem, nepazīstamiem cilvēkiem, tiem, kam vajadzīga palīdzība un līdzjūtība? Pirms atvērt Jaunā gada durvis, būtu svētīgi atskatīties uz laiku, ko esam aizvadījuši. Vai 2019. gadā esam bijuši atsaucīgi, uzmanīgi pret saviem tuviniekiem, draugiem. Pāršķirstot 2019. gada lappuses, vēlreiz pārliecinos, cik daudz labu, atsaucīgu, žēlsirdīgu, laipnu cilvēku ir mums apkārt! Viņi labprāt palīdz tiem, kam palīdzība vajadzīga, — sirmgalvei, kura palikusi viena savā lielajā vecajā lauku mājā, slimajam kaimiņam, kuram ir grūtības aiziet līdz pastkastei piebraucamā ceļa galā… “Rēzeknes Vēstis” šiem cilvēkiem saka paldies par atsaucību, tāpat kā visiem laukos un pilsētā strādājošajiem pastniekiem. Paldies, ka “Rēzeknes Vēstis” jūs nogādājat līdz katrai mājai! Jā, apdzīvotu māju laukos paliek aizvien mazāk: tādi nu ir tie demogrāfijas un migrācijas procesi. Tomēr uzturēsim dzīvu cerību, ka mūsu zemīte, ciemi un pilsētas, tomēr nepaliks tukši. Mums ir tik skaista daba, meži, zilie ezeri… Kad domāju par to, ka Latgalē aizvien sarūk iedzīvotāju skaits, atceros kāda seniora stāstu. Kad viņa vecvecāki Ubagovā sāka būvēt māju, tuvākie kaimiņi bijuši tāltālu aiz mežiem un purviem, tikai skaidrā vasaras rītā gaiļa dziesma no tā aizmežu ciema esot līdz viņu mājai atlidojusi. Vai šodien nav tāda pati situācija? Mēs visi, kas šodien te, Latgalē, Latvijā, esam, dzīvojam ar cerību un pārliecību, ka šī mūsu senču zeme atkal piedzīvos savu pilnziedu… Es nezinu, kā tas notiks, bet, spriežot pēc vēstulēm, pēc sarunām ar “RV” lasītājiem, tā domā visi Latgalē palikušie. Jā, viņi pašreiz nav varas lutināti: valsts nepietiekami rūpējas par savu tautu, par cilvēkiem, kas ir vienīgā patiesā Latvijas, Latgales bagātība. Latgale tomēr dzīvo, kopj un vairo savas dziesmas, sarūpē maizīti, ceļ jaunas mājas, stāda mežus un… lasa “Rēzeknes Vēstis”. Lasa jau vairāk nekā 75 gadus. Bet, kā raksta Tatjana Viškere, viņa uzticas “Rēzeknes Vēstīm”.
“Tāpēc, ka avīze mūs aizstāv kā advokāts, brīdina, pasaka, kā rīkoties šaubīgā situācijā.”
Paldies par šiem vārdiem, paldies par uzticību! Mēs to augstu vērtējam. Šodien, kad dažādu informācijas avotu pietiekoši (radio, televīzija, internets, lielie laikraksti), jūsu atzinība, cienījamie lasītāji, mums ir ļoti dārga. Arī jaunajā gadā mēs ļoti gaidīsim jūsu telefonzvanus, internetziņas, jautājumus un vēstules, jo kurš gan vēl var tik labi zināt par labo, skaisto, kā arī ne visai labo, kas notiek Latgales laukos. Jūsu vēstules ir sava veida “stopierīces” augstprātīgam vai kūtram ierēdnim, ideju “banka” un pamudinājums pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem, kā arī kungiem Rīgā (kuri, tur nokļuvuši, aizmirst gan vēlētājiem dotos solījumus, gan partiju programmās ierakstītos skaistos vārdus)… “Rēzeknes Vēstu” kolektīvs ir neliels, taču mums ir daudz palīgu un atbalstītāju, kuri raksta, zvana, palīdz izplatīt avīzi. Paldies jums visiem! Visa redakcijas kolektīva vārdā saku mīļu paldies mūsu aktīvajiem rakstītājiem — informācijas sniedzējiem. Paldies Pēterim Keišam, Annai Baleišai, Leokādijai Razgalei, Elvīras māmiņai Kristīnei Pizičai, Inārai Paramonovai, Danutai Kārkliniecei… Paldies par līdzdalību lappuses “Mōras Zeme” veidošanā Pēterim Locim, Jūlijam Trūpam, Pēterim Meikstumam, Annai Babrei. Īpašs paldies Zemessardzes vecākajam kapelānam Raimondam Krasinskim par atbalstu grāmatas “Mōras zeme” izdošanā. Paldies priesterim Vitālijam Filipenokam par rakstiem, par sadarbību — priesteriem Aināram Londem, Dainim Kašam, Andrim Jonānam, Imantam Petrovskim, Viļānu klostera brāļiem, kā arī visiem, kuri mums sniedz baznīcu ziņas!
* * *
Paldies par sadarbību Vladimiram Nikonovam, Jānim Urbanovičam, Ivanam Ribakovam, Svetlanai Kononovai, Margaritai Bondarenko, Elīnai Prusakai, Silvijai Pīgožnei, Vijai Jeršovai, Andrejam Ančam, Arvīdam Gļaudam, Rutai Susejai un LKM kolektīvam, Ivetai Dimzulei, Romānam Ivanovam, Santai Ostašai un visiem, kuri dalījušies savos priekos, veiksmes stāstos un ikdienas rūpestos! Lai Dievs dod jums visiem labu veselību! Lai arī jaunajā gadā sargeņģelis vienmēr ir blakus jums un jūsu mīļajiem!
Māra NIZINSKA
Komentāri