Kaut gan Covid-19 sērgas dēļ Saeimas sēdes notiek pa jaunam – deputātiem nepulcējoties kopā, bet apspriežoties un strīdoties ar telekomunikācijas iekārtu starpniecību un palīdzību, tas nav mazinājis kašķus un strīdiņus dažādas partijas pārstāvošo deputātu un frakciju starpā. Strīdiņu iemesls – mūsu pašu, t.i., latgaliešu, balsīm Saeimā ievēlētais Mārtiņš Bondars. Jā, Latgale ievēlēja šo cilvēku Saeimā, lai gan arī latgalieši savulaik stipri cieta no “Krājbankas” bankrota. No “Krājbankas”, kuru “gudri” vadīja un atļāva izlaupīt par šo finanšu iestādi toreiz atbildīgais Mārtiņš Bondars. Nu viņš sēž Saeimā, kur vada vienu no vissvarīgākajām komisijām – ir Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs (mūsu senči līdzīgā situācijā izteicās īsi un kodolīgi – ielika āzi par dārznieku). Ilgi vilkās šī “Krājbankas” izlaupīšanas procesa izmeklēšana un iztiesāšana. Nu ir publiski pieejams Augstākās tiesas Civillietu departamenta lēmums prasībā pret bijušajiem Latvijas “Krājbankas” valdes locekļiem (arī pret Mārtiņu Bondaru) par 15 miljonu eiro piedziņu no toreizējās bankas vadītājiem un valdes locekļiem. Jautājums, kas radās pat tiesu lietās ne sevišķi labi orientētam cilvēkam: vai pēc šī sprieduma M. Bondars var palikt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja amatā? Izskatās, ka situācija, kad āžus ieceļ par dārzniekiem, Latvijas politiskajā pasaulē ir sen izmēģināta un politiskās elites praksē pārbaudīta lieta. Televīzijas ziņu raidījumā nesen gan izskanēja informācija, ka daži koalīcijas partiju deputāti tā kautrīgi esot sākuši
cilāt
jautājumu par to, cik smuki vai nesmuki no malas izskatās situācija, kad par lielākās bankas bankrotu atbildīgā persona nu vada un nosaka Saeimā izskatāmo finanšu jautājumu likteni un lēmumu būtību. Reaģējot uz presē pausto vēlētāju neapmierinātību ar tādu situāciju, deputāte Inese Voika saka: “Ja iestājas par jaunu politiku, tad šādā situācijā komisija būtu jāvada kādam citam.” Savukārt Bondars vienā mierā “atšuvis” korespondentus, sakot, ka Voika viņam neko tādu neesot teikusi, bet minēto televīzijas raidījumu viņš neesot skatījies. Lieliski, vai ne? Lai tie žurnālisti rej, cik viņiem rīkles tur. Tos raidījumus var vienkārši neskatīties un mierīgā garā turpināt nu jau ne vienas bankas, bet visas valsts līdzekļu “izkomandēšanu”. Kas attiecas uz viņa ievēlēšanu, tad Bondars uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem principā neesot lielu pretenziju pret viņu kā personību un bankas bijušo vadītāju: latgalieši tak viņu esot uz “urrā” ievēlējuši (Bondars balotējās Latgalē, un, kā teica mūsu lasītājs Pāvels, viņš domājis, ka, spriežot pēc uzvārda, Bondars ir latgalietis un aizstāvēs Latgali). Nu, lūk, tādas tās lietiņas, tāda tā “spriešana”. Bet vai nu tikai Bondars ir Saeimas deputāts ar stipri slapju asti. Mēs, vēlētāji, vēl aizvien lēmumu pieņemšanā izmantojam tikai ausis: kurš priekšvēlēšanu laikā smukāk dzied, vairāk sola, to arī vēlam. Arī Mārtiņš Bondars savu mandātu ieguvis leģimitīvi. Bet, kas attiecas uz “Krājbankas” bankrotu un daudzo šīs bankas klientu aplaupīšanu, lai nečīkst. Nekur jau tā nauda nav pazudusi – tā nonākusi dažu personu dziļajās kabatās un ārzemju kontos. Arī tie, ko mēs lētticīgi un labticīgi pēc tam ievēlam, droši vien šodien barojas no tās naudas. Jo pieder Latvijas elitei – politiķu klanam. Turklāt vai tad Latvijas iedzīvotāji cietuši un cieš tikai no negodīgiem finansistiem? Mūsu valdošo politiķu kastā ne mazums personību, kurām nez kāpēc patīk ieroču pirkšanas bizness. Kādus tik brīnumus mūsu valstiņa nav šajos 25 gados pirkusi! Vecus, sarūsējušus lielgabalus, zemūdenes, ložmetējus, zābakus zaldātiem. Interesanti būtu uzzināt, kādās noliktavās, kādos poligonos to uzpirkto kara mantu lieto. Un cik laika vienam konkrētam iedzīvotājam, kārtīgam nodokļu maksātājam, būtu jāiztērē, ja viņam atļautu visus tos iepirkumus apskatīt. Nu kaut ar vienu aci. Ja ticēt informācijai, kas parādās lielajos “medijos”, Latvija jau šodien ir līdz zobiem bruņota – lielgabali, pagājušā gadsimta 70. gados ražotas nakts redzamības iekārtas, tanki… Visjaunākā informācija liecina, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki kopā ar Igaunijas bruņotajiem spēkiem nupat iesnieguši pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam par jauno prettanku granātmetēju piegādi. “Plānots, ka par 1,3 miljoniem eiro pasūtītie ieroči Latvijai tiks piegādāti līdz 2022. gadam. Tie tikšot lietoti paralēli M2 modifikācijas ieročiem, kas jau saņemti no Zviedrijas un Norvēģijas. Tie esot vieglāki un īsāki par tiem, kas jau ir Latvijas bruņoto spēku rīcībā,” raksta “Latvijas Avīze”. Nu ko, priecāsimies visi kopā ar mūsu politiķu veikto kārtējo ieroču pirkumu, kura rezultātā mēs visi jutīsimies drošāk, mierīgāk, arī vēdera kurkstēšana (bet Latvijā ir daudz tādu, kuriem nepietiek līdzekļu vēdera kurkstēšanas apklusināšanai) aiz tiem dārdiem nebūs dzirdama.
Māra NIZINSKA
Komentāri