Nabadzība garantēta
Vai var izdzīvot ar 64 eiro mēnesī? Atbilde ir pilnīgi acīmredzama. Diemžēl līdz pat šai dienai Latvijā ir noteikts tieši tāds minimālais garantētais ienākumu līmenis. Citiem vārdiem sakot, ja Latvijas iedzīvotājam nav nekāda cita oficiāla ienākumu avota, tad valsts viņam dāsni piešķir 64 eiro (iepriekšējos gados bija pat mazāk – 53). Tas ir vēl viens uzskatāms reālās LR sociālās politikas piemērs – politikas, kura garantē neizbēgamu nabadzību. Pirms dažām dienām Satversmes tiesa atzina, ka valdības noteiktais minimālais garantētais ienākumu līmenis ir pretrunā ar Satversmi. “Citu lēmumu mēs vienkārši nevarējām pieņemt. Patreiz ir 2020. gads, un ja Satversmes tiesa atgādina par nepieciešamību cienīt cilvēka godu, tas nozīmē, ka ar mūsu sistēmu kaut kas nav kārtībā”, – tā Satversmes tiesas lēmumu komentēja tās priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Kaut kas nav kārtībā – tas vēl ir maigi teikts! Nav kārtībā viss, vai, kā vecā anekdotē teica santehniķis, jāmaina visa sistēma!
Nedz tev groza, nedz minimuma
Lai gan Satversmes preambulā ir rakstīts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, īstenībā pēc kaut kādas sociālās atbildības šeit pat nesmaržo. Jau sākot ar 2013. gadu Labklājības ministrija un statūtsabiedrības pēc valdības rīkojuma (!) vairs neveic reālā iztikas minimuma un minimālā pārtikas patēriņa groza aprēķinus. Redziet, ja jau nav aprēķinu, tad valdība var pasludināt minimālā sociālā pabalsta apmēru pēc sava prāta. Grib – 53 eiro, grib – 64 eiro, bet var arī likt pašvaldībām nemaksāt maznodrošinātajiem vairāk par 40 eiro… Naudiņas nav, bet jūs turaties! “Jā, minimālā garantēto ienākumu līmeņa sistēma neatbilst reālajai dzīvei Latvijā”, – tieši tagad, jau pēc Satversmes tiesa lēmuma, valdošo partiju pārstāvjiem negaidot nāca apskaidrība. Bet kur jūs, dāmas un kungi, bijāt agrāk? Vai tad bez tiesas lēmuma jūs nenojautāt, ka ar 64 eiro izdzīvot nevar? Satversmes tiesa vērsa valdības uzmanību uz vienu vai vairāku sociālo pabalstu aprēķinu metodikas neesamību. Situācija katrā trūcīgā ģimenē arī ir cita – piemēram, nabadzības līmenis trūcīgās daudzbērnu ģimenēs, protams, būs augstāks nekā ģimenēs ar vienu bērnu. Tātad, pabalstu apmēram arī jābūt atšķirīgam.
“Uz Igauniju nav ko skatīties”
Igaunijas pašvaldības, piemēram, izmaksājot pabalstus vadās pēc valstī noteiktā iztikas minimuma par tekošo gadu. Tā, 2020. gadā iztikas minimums vientuļajam cilvēkam vai vienam ģimenes loceklim tur ir 150 eiro mēnesī, bet par otro un katru nākamo ģimenes locekli – 120 eiro. Iztikas minimums katram nepilngadīgajam ģimenes loceklim ir 180 eiro mēnesī. Pabalsta saņēmējs, kura ģimenes locekļi ir nepilngadīgi, ir tiesīgs papildus saņemt sociālo palīdzību. Nav grūti saskaitīt, ka maznodrošinātā ģimene ar vienu bērnu saņems no pašvaldības ne mazāk kā 450 eiro mēnesī. Vārdu sakot – izjūtiet atšķirību! Savukārt mūsējie varas pīlāri saka: “Uz Igauniju Latvijai nav ko skatīties, tur citi apstākļi?!”
Tiesa deva termiņu
Satversmes tiesa, atzīstot, ka minimālais garantētais ienākumu līmenis neatbilst pamatlikumam, tomēr uzreiz neatcēla atbilstošos MK noteikumus, dodot valdībai laiku situācijas izlabošanai līdz nākamā gada 1. janvārim. Tiesa, tā rīkojās, lai trūcīgie vispār nepaliktu bez pabalstiem. Lai gan, varēja jau no valdības pieprasīt ātrāku pabalstu jautājumu risināšanu. Vēl jo vairāk, tāpēc ka pašvaldībām ir iespējas ņemt līdzdalību. Kādai tad ir jābūt pabalstu aprēķina metodikai? Tai ir jāvadās pēc reālā iztikas minimuma un Latvijā noteiktā minimālās mēnešalgas apmēra, kurš nākamajā gadā (ja valdība izpildīs savu solījumu) pirms nodokļu nomaksas būšot 500 eiro…
Pēc oficiāliem materiāliem sagatavoja
Māra NIZINSKA
Komentāri