Man ļoti patīk braukt starppilsētu autobusā, paklausīties, ko apspriež busiņā satikušies patālu viens no otra dzīvojošie sābri. Te var no sirds izrunāties par radu un kaimiņu veselību, par to, kā Anglijā klājas uz turieni aizbraukušajiem paziņām. Un, protams, par politiku. Par valdību, ko Kučinskim nekā neizdodas izveidot, jo “kai tu sastōdeisi, kod vysi raunās pi tīm lelōkajim naudas pūdim”, filozofiski noteica onkulis, kurš Alūksnes autobusā iekāpa Mežvidu pieturā. “Acs gotovi cyts cytam izplēst. Var padūmōt, ka i Ōbulteņa, i tī cyti leidz šam bodā dzeivōjuši…” Trāpīgi teikts. Traģikomēdija ar nosaukumu “Jaunās valdības sastādīšana” patiešām uzskatāmi visiem parāda Latvijas politiķu dabu. Pretendējot uz posteņiem, valdošās partijas ne vārdiņa nav teikušas, kāpēc tām vajadzīga tā vai cita ministrija, nav pat mēģinājušas vēlētājiem kaut vai samelot, sak, mūsu rindās ir lieliski dzelzceļa, ceļubūves utt. speciālisti, tāpēc tieši mūsu partijai jāvada šī ministrija. Tādu pieteikumu vēl varētu saprast. Varētu saprast, ja tie, kuri pretendē uz Tieslietu ministriju, celtu galdā argumentu: mums ir speciālisti, mums ir plāns, kā reorganizēt tiesu sistēmu, lai lietas izskatīšana varas vai nelieša apbižotajam mazajam cilvēkam nebūtu jāgaida desmit gadu… Ko jūs! Kādi argumenti?! 25 gados Latvijas neoliberāļi ir tiktāl varas samaitāti, ka nemaz negrasās slēpt: šī ministrija ir īstena naudas ādere, un šai āderei jau daudzus gadus piesūkusies Latvijas vispatriotiskākā partija “Tēvzemei un brīvībai”. Nacionāļi tik ļoti mīl tēvzemi (drīzāk gan ne tēvzemi, bet brīvību cirpt tēvzemi), ka gatavi turēties pie šīs ministrijas ar nagiem un zobiem… Viens piemērs. Tieslietu ministrijas pārraudzībā ir tāda maza iestādīte — Maksātnespējas aģentūra… Par to, cik veiksmīgi tā darbojas, liecina kaut vai “Liepājas metalurga” peripetijas. Aģentūra ar grūtībās nonākušo uzņēmumu tik labi strādājusi, ka no Valsts kases jau izpumpēti simti miljoni, bet “Metalurga” kolapss turpinās… Ne bez Maksātnespējas aģentūras ziņas “Nagļi” nonāca avantūristu un blēžu rokās… Starp citu, “Rēzeknes Vēstis” materiālus par šo operāciju nosūtīja Saeimas priekšsēdētājai (TB/LNNK). Atbildi redakcija saņēma ne no Mūrnieces kundzes, bet no Tieslietu ministrijas (TB/LNNK). Vēstule satur vāji slēptus draudus redakcijai: lai nelienam tur, kur patrioti taisa lielo politiku, citādi… Jā, naudas intereses Latvijas valdošajām partijām ir pirmajā vietā. Šo partiju
krējumam
piederošie nemaz nekaunas atklāti plēsties par naudīgāko iestāžu pārzināšanu. Viņus interesē tās, kas dala Eiropas naudu, tās, kuru pārraudzībā esošas nozares pagaidām strādā ar peļņu. Taču kur un kam tā peļņa aiziet? Vai tautas un valsts labumam? Kādā preses izdevumā šonedēļ publicēta izteiksmīga diagramma. Tā uzskatāmi rāda, cik daudz katrā ES valstī ir nabagu. Latvija starp visām Eirosavienības valstīm ir… trešā nabadzīgākā. Bulgārijā uz nabadzības robežas dzīvo 49 procenti iedzīvotāju, Rumānijā — 41%, Latvijā 36,6 procenti ģimeņu pieskaitāmas nabagiem. Statistiķi sarēķinājuši, ka ekonomiskās krīzes visbargākajā, 2010. gadā nabadzības riska skartajās ģimenēs bija jāiztiek vidēji ar 97 eiro mēnesī, bet Latvijas
krējuma
slāņu pārstāvji tērēja vidēji 600 eiro mēnesī. Arī šodien, kad valdība saka, ka krīze pārvarēta, mūsu politiķi nemelo. Viņiem krīzes nav un nav bijis. Viņu algas un piemaksas nu augtin aug. Ja Latgales iedzīvotājs šodien mēnesī varot tērēt vidēji 90 eiro
(domāju, ka arī šī summa ir nereāla),
tad bagātāko slāņu, t. sk. ierēdniecības, pārstāvji — ap 700 eiro mēnesī. Šī ienākumu atšķirība ar katru gadu palielinās. Piemēram, šogad tā būs vēl lielāka, jo tajā dienā, kad skolotāji streikojot pieprasīja algu palielināšanu (jā, jā, tieši tajā dienā), valdība nolēma palielināt algas ne skolotājiem, bet ministriem, ierēdņiem…
(“RV” par to rakstīja.)
Vai kaut kas mainīsies, kad politiķi izkāvušies (pārnestā nozīmē) sadalīs ministrijas un izveidos jaunu valdību? Diezin vai, jo jaunajā kulītē būs tie paši vēži. Zinātāji gan saka, ka jaunās valdības veidošanas teātris varot kļūt par garu dzaudzcēlienu izrādi. Politiķi plūcoties runā par Latviju un par valsts interesēm. Bet šis portfeļu dalīšanas process ļoti spilgti izgaismo, kas pašreiz valdošajiem politiķiem galvenais: ministrijas, kur grūti noorganizēt nešķīstu zagšanu, nevienam nav vajadzīgas. Par tām, kur ir ko zagt, cīniņš turpinās… Un to nesaku es, to saka viens no pieredzējušākajiem politiskās dzīves pētniekiem Māris Krautmanis.
Māra NIZINSKA
Komentāri